Otrdien, 24. septembrī, valdība apstiprināja Fiskālās disciplīnas likuma grozījumus, kas paredz palielināt maksimāli pieļaujamo strukturālo deficītu no 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) uz 1,0% no IKP. Kopš Fiskālās disciplīnas likuma apstiprināšanas 2013. gadā Latvijas fiskālā politika un budžeta fiskālais rāmis tika veidots tā, lai nodrošinātu ekonomiskajā ciklā sabalansētu budžetu, ar to saprotot vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances apmēru, kas nepārsniedz -0,5% no IKP.
Jaunie Eiropas Savienības (ES) fiskālie noteikumi, kas stājās spēkā šā gada pavasarī, mainīja “spēles noteikumus”, pielāgojoties jaunajiem izaicinājumiem un nepieciešamībai pakāpeniski un ilgtspējīgi samazināt pieaugušos deficīta un parāda līmeņus. Tie reglamentē plašu jautājumu loku, tostarp, kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm savos Fiskāli strukturālajos plānos noteikt maksimālo izdevumu pieauguma līmeni turpmākajiem gadiem. Jaunais ES ekonomikas pārvaldības ietvars nosaka, ka izdevumi var augt tā, lai ne tikai Fiskāli strukturālā plāna periodā (Latvijas pirmā plāna gadījumā 2025. – 2028. gadā), bet arī turpmākajos 10 gados vispārējās valdības parāds ticami samazinās vai saglabājas piesardzīgā līmenī, kas ir zemāks par 60% no IKP, un valdības budžeta deficīts samazinās un tiek saglabāts zem 3% no IKP.
Finanšu ministrija veica analīzi un aprēķinus par fiskālajiem nosacījumiem un nonāca pie secinājuma, ka spēkā esošais Fiskālās disciplīnas likums uzliek ievērojami stingrākas prasības nekā jaunais ES fiskālais ietvars, jo maksimāli pieļaujamā vispārējās valdības strukturālā bilance, kas izpildītu jaunos ES fiskālos nosacījumus, ir tuvu -1% no IKP. Šāds rādītājs ir atbilstošs arī attiecībā uz vispārējās valdības parāda stabilizēšanu vidēji ilgtermiņā 40% līmenī.
Grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā tiek virzīti likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” pavadošo likumprojektu paketē. Likumprojekts skatāms Tiesību aktu projektu portālā.