Trešdien, 25. septembrī, finanšu ministrs Arvils Ašeradens un Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji tikās ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un pašvaldību pārstāvjiem, lai diskutētu par Ministru kabineta (MK) un LPS vienošanās un domstarpību protokola par 2025. gada budžetu un budžeta ietvaru 2025. -2027. gadam projektu.
Pašvaldībām ik gadu tiek prognozēts nodokļu ieņēmumu un nodokļu izmaiņu kompensācijas pieaugums, tai skaitā 2025. gadam paredzēts pieaugums 234,8 miljonu eiro apmērā jeb 10,5%, salīdzinot ar 2024. gada plānu. Saistībā ar nodokļu politikas izmaiņām atbilstoši valdībā pieņemtajiem lēmumiem pašvaldībām tiek piedāvāts pilnā apmērā kompensēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu izmaiņas, paredzot papildu valsts budžeta dotāciju pašvaldībām autonomo funkciju veikšanai. Vienlaicīgi valdība plāno arī turpmāk pašvaldībām garantēt IIN prognozes izpildi pilnā apmērā. Jāatzīmē, ka IIN ir lielākais pašvaldību ieņēmumu avots. Līdz ar to pašvaldībām tiek paredzēta pastāvīga, stabila un prognozējama ieņēmumu bāze 2025. gadā, kas nodrošinās nepieciešamos finanšu resursus pašvaldību funkciju veikšanai un saistību izpildei.
“Ikgadējās sarunas ar Latvijas Pašvaldību savienību ir ļoti būtisks elements budžeta veidošanas procesā, un tās nav bijušas vieglas. Šodien ar savienību panācām vienošanos par pašvaldību attīstībai būtiskajām prioritātēm, mērķiem un nosacījumiem, plānojot aizņēmumus. Pašvaldības atzinīgi novērtēja plānoto papildu finansējumu 2 miljonu eiro apmērā ES ārējās robežas drošības stiprināšanai - Augšdaugavas, Alūksnes, Balvu, Krāslavas un Ludzas novadiem. Pārrunājām arī izmaiņas ES ekonomiskās pārvaldības modelī un publiskās pārvaldes efektivizēšanā,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
FM ar pašvaldībām diskutēja arī par Eiropas Savienības (ES) pieņemtajām izmaiņām ekonomikas pārvaldības sistēmā un to ietekmi uz pašvaldību budžetu veidošanas principiem. Jaunie ES ekonomikas pārvaldības noteikumi ļauj solidāri uzņemties rūpes par izdevumu sabalansēšanu ar valsts finansiālajām iespējām. Vienlaikus, lai nodrošinātu pieļaujamo izdevumu pieaugumu līmeni vispārējai valdībai, izdevumu pieaugumu jākontrolē visos vispārējās valdības budžeta līmeņos, tai skaitā pašvaldību līmenī. Lai iekļautos jaunajā ekonomikas pārvaldības sistēmā, visiem vispārējās valdības apakšlīmeņiem ir jāturpina darbs pie pārvaldības procesu efektivizācijas. Puses apņēmās kvalitatīvi izdiskutēt plānotās izmaiņas un to ietekmi uz pašvaldību budžetiem.
Tikšanās laikā panākta vienošanās 2025. gadā saglabāt esošo pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) kārtību, vienlaikus ir jāturpina darbs pie priekšlikumiem PFI sistēmas izmaiņām. Visām pašvaldībām 2025. gadā tiek plānots izlīdzināto ieņēmumu (kopā ar finansējumu ES ārējās robežas pašvaldībām) pieaugums vidēji 10,3% apmērā, salīdzinot ar 2024. gadam plānoto. FM sagatavotais piedāvājums nodrošina reģionāli sabalansētu finansējuma pieaugumu visām pašvaldībām, tai skaitā ES ārējās robežas piecām pašvaldībām tiek piedāvāts sadalīt dotāciju proporcionāli katras pašvaldības ārējās robežas kilometru garumam 2 miljonu eiro apmērā. Vienlaicīgi LPS aicināja palielināt valsts budžeta dotāciju PFI fondam par 40 miljoniem eiro.
Kā galvenā aizņēmumu prioritāte vidējā termiņā tiek saglabāta ES fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošana un jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecība bērnu rindu mazināšanai. Tiek saglabāti 2024. gada aizņemšanās mērķi un to nosacījumi, lai pašvaldības varētu turpināt īstenot izglītības iestāžu investīciju projektus ilgtspējīgas pamatizglītības un vidējās izglītības funkcijas īstenošanai, kā arī skolu tīkla sakārtošanai, pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras investīciju projektus, iegādāties transportu skolēnu pārvadāšanai un veikt ceļu būvniecības projektus, kā arī ar drošības stiprināšanu saistītām funkcijām. Piedāvāts arī saglabāt pašvaldībām iespēju īstenot savus noteiktos prioritāros investīciju projektus atbilstoši katras pašvaldības attīstības plānam. Šiem projektiem katrai pašvaldībām ir pieejama kopējā aizņēmumu summa 1,5 miljonu eiro apmērā, bet Rīgas valstspisētai kā galvaspilsētai – 6 miljonu eiro apmērā.
MK un LPS vienošanās un domstarpību protokolā ir virkne jautājumu, par kuriem ir panākta vienošanās, bet vienlaicīgi ir arī tādi, kur saglabāti atšķirīgi viedokļi. Kā būtiskāko jautājumu, kur nav panākta vienošanās var minēt IIN sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem. Protokols pēc tā parakstīšanas tiek pievienots 2025. gada valsts budžetam un budžeta ietvaram 2025. – 2027. gadam.
Valsts budžeta projekta 2025. gadam un budžeta ietvara 2025., 2026. un 2027. gadam apstiprināšana MK plānota šā gada 14. oktobrī. Savukārt Saeimā 2025. gada budžeta likumprojektu paketi paredzēts iesniegt šā gada 15. oktobrī.
