Trešdien, 16. aprīlī, Finanšu ministrijā notika otrā publisko iepirkumu jomas regulējuma un prakses pilnveidošanas darba grupas sēde, kuras centrā bija iepirkumu efektivitātes celšana un konkurences veicināšana. Sēdē tika uzklausīti lielāko valsts pasūtītāju – AS "Latvijas Valsts meži", AS "Latvenergo" / AS "Sadales tīkls", AS "Latvijas valsts ceļi" – pieredzes stāsti un pieejas iepirkumu vadībā, akcentējot gan sistēmiskus risinājumus, gan praktiskus paņēmienus, kā panākt augstāku iepirkumu kvalitāti un izmaksu lietderību.
Vērtīgas bija arī Rīgas Tehniskās universitātes, Iekšlietu ministrijas, Valsts digitālās attīstības aģentūras un Valsts ieņēmumu dienesta atziņas par iemesliem un specifiskām situācijām, kurās konkurence ir zemāka. Vienlaikus iestāžu eksperti iezīmēja arī iespējas uzlabot normatīvā regulējuma piemērošanas praksi.
Darba grupas diskusijas spilgti izgaismoja, ka efektīvākie iepirkumi ir tur, kur tiek nodrošināta pārdomāta plānošana, aktīva komunikācija ar tirgu, uzstādīti skaidri sasniedzamie rezultāti un izmantoti jau pieejamie digitālie rīki. Būtiski būtu no pasūtītāju puses stiprināt iepirkumu atklātību, uzlabot rezultātu mērīšanu ar konkrētiem rādītājiem (KPI), veicināt konkurences attīstību un nodrošināt prognozējamību iepirkumu prasībās.
Tas apliecina nepieciešamību ne tikai pilnveidot normatīvo regulējumu, bet arī stiprināt pasūtītāju kapacitāti un atbildību par rezultātu. Efektivitātes palielināšana ir cieši saistīta ar vadības iesaisti, iepirkumu mērķtiecīgu plānošanu un vienotas pieejas ieviešanu.
Sēdes noslēgumā finanšu ministrs Arvils Ašeradens uzsvēra, ka iepirkumi ir stratēģisks instruments sabiedrības vajadzību nodrošināšanai, un to kvalitātei jābūt valsts pārvaldes prioritātei: “Lai uzlabotu publisko iepirkumu kvalitāti un panāktu maksimālu atdevi no budžeta līdzekļiem, mums ir jāmazina birokrātiskais slogs, jāveicina atklātība un jāstrādā pie tirgus uzticības. Efektīvi iepirkumi nav tikai juridiski korekts process – tie ir instruments valsts attīstībai.”
Darba grupa turpinās darbu pie konkrētiem priekšlikumiem sistēmas uzlabošanai. Jau nākamajā sēdē, kas notiks 30. aprīlī, paredzēts pievērsties iepirkumu centralizācijas iespējām un izaicinājumiem – izvērtējot gan valsts, gan pašvaldību pieredzi, kā arī meklējot risinājumus, kā ieviest efektīvākus kopīgus iepirkumus un samazināt administratīvo slogu.