Gundars Bērziņš, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, profesors un vadošais pētnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis
Lai turpinātu īstenot mērķtiecīgus ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumus, šī gada sākumā pieņemts “Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.-2027.gadam”. Tam nozīmīgs pamudinājums bija Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda ietvaros realizētās pētniecības rezultāti par 2022. gadu, kas liecina – potenciāli iekasējamā nodokļu summa no ēnu ekonomikas Latvijā ir robežās no 2 līdz 3,6 miljardiem eiro. Mērķis ir līdz 2027. gadam ēnu ekonomikas apjomu Latvijā samazināt līdz 18,9% pēc profesora F.Šneidera metodikas. Kas ir būtiskākie faktori, lai veiksmīgi īstenotu plānu un sasniegtu nospraustos mērķus?
Digitalizācija ir viena no Latvijas prioritātēm ES Atveseļošanas fonda investīcijās, un tai ir un būs ļoti būtiska loma ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna realizācijā. Tieši digitāli risinājumi, datu analīze un veiksmīga dažādu sistēmu integrācija spēs nodrošināt vislabākos rezultātus.
Prieks, ka jau ir izstrādāti ēnu ekonomikas pazīmju identificēšanas mehānismi un izmantojam datu analītiku, lai atklātu ēnu ekonomikas iespējamos gadījumus, kur tās reāli notiek. Proti, nemēģinām visu mežu apklāt ar sietu, lai noķertu vienu zvirbuli, bet gan izmantojam modernos datu analītikas rīkus, lai meklētu un identificētu ēnu ekonomikas riskus tur, kur tie patiešām pastāv. Viens no šādiem veiksmīgiem digitāliem risinājumiem ir instruments potenciālo risku novēršanai - publiskais Nodokļu maksātāju reitings1, kas jau pieejams no šī gada marta.
Vēl viens no plāna rīcības virzieniem ir skaidras naudas aprites mazināšana, un arī šeit digitāli risinājumi spēj sniegt ievērojamu labumu. Būtiska ir iespējamo risku identificēšana – ir jāspēj ieraudzīt potenciālie neoficiāli iegūtie līdzekļi, izmantojot ēnu ekonomikas analītiku, piemēram, skaidras naudas iemaksas monitoringa sistēmu. Šajā posmā nozīmīga ir sadarbība starp valsti un finanšu institūcijām – bankām.
Lai digitālie risku identificēšanas instrumenti veiksmīgi darbotos, nepieciešama pārdomāta dažādo sistēmu integrācija un savienošana vienotā veselumā - gan tehnoloģiski, gan arī izveidojot likumdošanas bāzi. Tā veidojas sasaiste starp digitālajiem risinājumiem un risku identificēšanu, un likumdošanu, kas gan pamato šo risku identificēšanu un monitorēšanu, gan nodrošina pamatu pasākumiem ēnu ekonomikas ierobežošanai.
Būtisks aspekts, kam būtu jāpievērš uzmanība, ieviešanas mehānisms. Tas nozīmē ciešu sadarbību starp visām iesaistītajām iestādēm, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestu, Labklājības ministriju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, bankām, arī veselības sistēmas iestādēm, nodrošinot šo iestāžu datu savstarpēju integrāciju.
Visbeidzot noslēdzošais, bet ne mazāk nozīmīgais aspekts ir komunikācija ar sabiedrību, skaidrojot, kāpēc šāds rīcības plāns izvēlēts, kāda būs tā ietekme, rezultāti un ieguvumi. Būtiska komunikācijas loma būs arī ar iesaistītajām personām. Riskus identificējot, vienmēr jāsniedz iespēja skaidrot situāciju pirms soda mehānisma iedarbināšanas.
Veicot iespējamo risku identificēšanu, izmantojot digitalizācijas iespējas, analizējot iegūtos datus, realizējot pārdomātas ieviešanas procedūras un nepārtraukti uzturot saikni starp iesaistītajām pusēm, kā arī skaidrojot sabiedrībai ēnu ekonomikas mazināšanas būtību, Latvija turpinās doties pareizā virzienā un pietuvosies mērķiem - tuvākajos gados ienest budžetā papildu līdzekļus, kas noderēs, piemēram, veselībai un izglītībai.
Materiāls tapis ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu projekta “Komunikācijas spēju stiprināšana par Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna priekšrocībām” ietvaros, izmantojot Tehniskā atbalsta instrumentu, ko pārvalda Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāts. Par materiāla saturu atbild tikai autors(-i). Materiālā paustais neatspoguļo Eiropas Savienības oficiālo viedokli.