Ceturtdien, 29. februārī, Finanšu ministrijā notika paplašināta sanāksme par darbspējas vecumā esošo personu bez ienākumiem vai ar ilgstoši nenokārtotām saistībām profilu. Neskatoties uz to, ka pieņemti vairāki normatīvo aktu grozījumi, kas paredz gan vienošanās noslēgšanu, gan dažādu ierobežojumu ieviešanu, uzturlīdzekļu parādnieku skaits nemazinās. Uz 2024. gada janvāri ir reģistrēti 41 975 parādnieki, un kopējais uzturlīdzekļu parāda apmērs valstij 2023. gadā pārsniedza 544 miljonus eiro.
Finanšu ministrija saskata nepieciešamību primāri pievērsties sistēmisku problēmu risināšanai. Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam ietvaros ir iecere rast risinājumu parādnieku atgriešanai legālajā darba tirgū.
Ieilgušu problēmu un sistēmisku jautājumu sekmīgākai risināšanai ir svarīga institūciju savstarpējā informācijas un domu apmaiņa. Tādēļ Finanšu ministrija, uzņemoties koordinējošo lomu ēnu ekonomikas ierobežošanas jomā, organizēja diskusiju ar nozares ministrijas un sadarbības partneriem, lai identificētu cēloņus, kuru dēļ parādnieki nemaksā uzturlīdzekļus, un nonāktu pie iedarbīgākiem risinājumiem, kas sniegtu papildu ieguvumus ne tikai valsts budžetam, bet arī sakārtotu sistēmisko problēmu pēc būtības, sniedzot plašāku efektu uz citām nozarēm.
Sanāksmes dalībnieki iezīmēja problēmas aktualitāti un nepieciešamību atrast starpinstitucionālus mehānismus uzturlīdzekļu nemaksātāju skaita mazināšanai, vienlaikus ievērojot samērīguma principu. Dalībnieki vienojās turpināt diskusiju, fokusējoties uz konkrētiem pasākumiem, kas motivētu parādniekus rīkoties atbildīgi un nokārtot saistības, tādējādi mazinot izvairīšanos no uzturdošanas pienākuma un ēnu ekonomikas izpausmēm.
Sanāksmē piedalījās Tieslietu ministrijas, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes, Maksātnespējas kontroles dienesta un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji.
