Eirogrupas sanāksmē plānots pārrunāt eirozonas tautsaimniecības norises un perspektīvas, fiskālo politiku eirozonā, kā arī jaunāko informāciju par budžeta plānu projektu procesu un turpmāko virzību uz politikas koordināciju. Tāpat tiks pārrunāti budžeta pasākumi augsto enerģijas cenu ietekmes mazināšanai, kā arī jautājumi, kas saistīti ar Itālijas valdības politikas prioritātēm un Banku savienības atjauninājumu.
ECOFIN sanāksmē paredzēts diskutēt un vienoties par direktīvu 1999/62/EK (Eurovignette) attiecībā uz atsevišķiem noteikumiem par transportlīdzekļu aplikšanu ar nodokļiem. Čehijas prezidentūra piedāvās panākt politisko vienošanos par prezidentūras kompromisa priekšlikumu, kas paredz dalībvalstu izvēles iespēju no 2026. gada 1. janvāra samazināt transportlīdzekļu nodokļu minimālo likmi līdz nulle procentiem smagajiem kravas transportlīdzekļiem, bet vienlaikus dodot arī iespēju dalībvalstīm nemainīt to nodokļu un nodevu struktūru attiecībā uz transportlīdzekļiem.
Sanāksmē paredzēts pārrunāt Bāzeles III īstenošanu. Eiropas Komisija (EK) pagājušā gada oktobrī nāca klajā ar priekšlikumiem plašiem ES kredītiestāžu darbības regulējuma grozījumu priekšlikumiem, kuru mērķis ir starptautisko uzraudzības standartu “Bāzele III” reformas atlikušo elementu ieviešana ES līdz 2025. gada 1. janvārim. Šai likumdošanas iniciatīvai ir divi mērķi – veicināt finanšu stabilitāti un veicināt stabilu ekonomikas finansēšanu laikā, kad notiek atgūšanās no Covid-19 krīzes.
ECOFIN sanāksmes laikā EK informēs ministrus par finanšu pakalpojumu tiesību aktu īstenošanas statusu, un ministri tiks informēti arī par progresu finanšu pakalpojumu direktīvu ieviešanā. Tāpat EK informēs par sankciju īstenošanu un sniegs vērtējumu par Krievijas Federācijas militārās agresijas pret Ukrainu ekonomisko un finansiālo ietekmi.
Ministri arī apmainīsies viedokļiem par Atveseļošanas fonda īstenošanu. Kopumā oficiāli iesniegti 27 atveseļošanās un noturības plāni, no tiem 26 plāniem ir EK novērtējums un Padomes īstenošanas lēmumi ir apstiprināti Padomē. Pašreiz notiek diskusijas ar Ungāriju.
Sanāksmes dalībnieki izskatīs Eiropas Fiskālās padomes (EFP) 2022. gada ziņojumu un apstiprinās secinājumus par ES statistiku. EFP 26. oktobrī publicēja sesto gada ziņojumu. Tajā novērtēta fiskālā politika, kas tika īstenota ekonomikas atveseļošanas laikā pēc Covid-19 pandēmijas, un atjaunināti EFB priekšlikumi ES fiskālās sistēmas reformai. Plānots, ka sanāksmē piedalīsies arī EFB priekšsēdētājs Nīlss Tīgesens (Niels Thygesen).
Tāpat paredzēts atskats uz G20 valstu finanšu ministru un centrālo banku vadītāju sanāksmēm 2022. gada 12.–13. oktobrī un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ikgadējo pilnvarnieku gada sanāksmju pārraudzība.
Noslēgumā gaidāma EK informācija un viedokļu apmaiņa par inflācijas samazināšanas aktu un tā ietekmi uz ES. Tas ir plašs ASV tiesību akts, kas ietver vairākus finansiālus stimulus ar mērķi paātrināt ASV pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un veicināt ASV rīcību cīņai ar klimata pārmaiņām. Latvija uzskata, ka attiecībā uz ASV Inflācijas samazināšanas aktu ir būtiski rast risinājumu, kas, no vienas puses, netraucēs ASV sasniegt izvirzītos klimata mērķus, bet, no otras puses, nenostādīs ES uzņēmējus neizdevīgākā situācijā.