No 15. līdz 16. septembrim Finanšu ministrijas (FM) parlamentārā sekretāre Karina Ploka un FM pārstāvji piedalīsies Eirogrupas sanāksmē un Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē, kas norisināsies Santjago de Kompostelā, Spānijā.
Eirogrupas sanāksmē paredzēts pārrunāt makroekonomiskās norises, tostarp paredzēta viedokļu apmaiņa ar Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetārās komitejas priekšsēdētāju. Tiks izskatīts Eiropas Centrālās bankas jauna valdes locekļa atlases process, kā arī pārrunāta aktuālā informācija par Eiropas Stabilitātes mehānisma līguma ratifikāciju.
ECOFIN sanāksmes darba sesiju kopīgā tēma būs “Ceļā uz zaļo un digitālo globālo ekonomiku”. Plānots diskutēt par globālo investīciju programmu un izskatīt aktuālo informāciju par “Globālo finanšu drošības tīklu”, kā arī diskutēt par trīs virzieniem, ņemot vērā nestabilo ģeopolitisko situāciju un neaizsargāto attīstības valstu pieaugošās finansējuma vajadzības.
Savukārt sanāksmes otro dienu paredzēts turpināt ar jautājumiem par fiskālās un monetārās politikas mijiedarbību pašreizējā situācijā. ECOFIN dalībnieki vērtēs, kā abas politikas varētu risināt aktuālās prioritātes. Pēc straujā inflācijas pieauguma līdz 8,4% 2022. gadā, šogad eirozonā tiek prognozēta inflācijas samazināšanās līdz 5,8% un 2024. gadā – līdz 2,8%. Eiropas Komisijas jaunākās ekonomikas prognozes liecina, ka straujais un nevienmērīgais inflācijas pieaugums visā eirozonā tuvāko gadu laikā mazināsies tikai pakāpeniski.
Eiropas Komisija uzsver, ka inflācijas perspektīvas prasa piesardzīgu fiskālo politiku, stingru tās koordināciju, lai nodrošinātu konsekventu fiskālās un monetārās politikas mijiedarbību un atvieglotu monetārās politikas uzdevumu izpildi saskaņā ar Eiropas Semestra ietvaros sniegtajām fiskālajām rekomendācijām.
Sanāksmes laikā plānotas prezentācijas un ministri apspriedīs Eiropas fiskālās integrācijas, fiskālās politikas un ES sabiedrisko preču nodrošināšanas sasaisti ar Eiropas ekonomiskās drošības stratēģiju. Stratēģijas aktualitāte balstās jaunajā ģeopolitiskajā un tehnoloģiskajā realitātē, kuras iespaidā ES ir nepieciešams pielāgot līdzšinējo politiku pieeju, lai efektīvi pārvaldītu ekonomiskās drošības riskus. Jo īpaši svarīgi to ir veicināt laikā, kad ārējie riski strauji mainās un saplūst ar nacionālās drošības izaicinājumiem.