Eirogrupas sanāksmes laikā plānots pārrunāt makroekonomiskās norises un politikas izaicinājumus eirozonā pašreizējā globālajā kontekstā, tostarp paredzēta diskusija par Starptautiskā valūtas fonda misijas galvenajiem secinājumiem. Sanāksmes dalībnieki pārrunās budžeta situāciju eirozonā kopumā un fiskālās politikas ievirzes 2023. gadam, kā arī diskutēs par digitālo eiro un tā iespējamo ietekmi uz finanšu sistēmu un skaidrās naudas izmantošanu, kā arī izskatīs Eirozonas paplašināšanās jautājumus.
ECOFIN sanāksmē paredzēts izskatīt tiesību aktu par finanšu pakalpojumiem priekšlikumus un uzklausīt Prezidentūras darba programmas šā gada otrajam pusgadam prezentāciju. Prezidentūras laikā Čehija koncentrēsies uz piecām cieši saistītām prioritārām jomām - Bēgļu krīzes pārvaldību un Ukrainas pēckara atlabšanu, energoapgādes drošību, Eiropas aizsardzības spēju un kibertelpas drošības stiprināšanu, kā arī Eiropas ekonomikas stratēģisko noturību un demokrātisko iestāžu noturību.
Darba kārtībā paredzēta viedokļu apmaiņa par Krievijas Federācijas militārās agresijas pret Ukrainu ekonomisko un finansiālo ietekmi. Tāpat ministri izskatīs ekonomikas atveseļošanos Eiropā. Finanšu ministrija kā Atveseļošanas fonda plāna koordinators šā gada 29. aprīlī iesniedza Komisijai pusgada ziņojumu par Latvijas Atveseļošanas fonda plāna sasniedzamo atskaites punktu, mērķu un uzraudzības rādītāju progresu. Savukārt šā gada 17. jūnijā Finanšu ministrija Eiropas Komisijai ir iesniegusi pirmo maksājuma pieprasījumu 231 miljona eiro apmērā.
Sanāksmē plānots arī izskatīt secinājumus par 2022. gada padziļinātajiem pārskatiem saskaņā ar makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, pārrunāt eiro ieviešanu Horvātijā, gatavoties G20 finanšu ministru un centrālo banku vadītāju sanāksmei 2022. gada 15.–16. jūlijā un apstiprināt secinājumus par 2021. gada fiskālās ilgtspējas ziņojumu.