Otrdien, 15. aprīlī, Ministru kabineta (MK) sēdē tiks skatīts Finanšu ministrijas (FM) regulārais divu mēnešu informatīvais ziņojums par 2021.–2027. gada perioda Eiropas Savienības (ES) fondu un Atveseļošanas fonda (AF) plāna aktualitātēm līdz aprīlim. Ziņojumā izcelts būtisks ES fondu investīciju ieviešanas progress šī gada pirmajā ceturksnī. Tāpat priekšplānā ir administratīvā sloga mazināšanas pasākumi un ES fondu programmas vidusposma grozījumi, kas ievirzījušies noslēguma fāzē, paredzot pārdales drošības un noturības stiprināšanai.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens uzsver, ka marta izskaņā ES fondu tematiskajā komitejā panāktās konceptuālās vienošanās par ES fondu pārdalēm ir būtisks solis investīciju stratēģiskā pārvirzīšanā ar skaidru fokusu uz drošību un noturību.
“Tuvākajā laikā plānots noslēgt vidusposma pārdaļu procesu – grozījumi tiks virzīti apstiprināšanai valdībā un pēc tam iesniegti Eiropas Komisijai,” norāda ministrs.
Vienlaikus finanšu ministrs vērš uzmanību, ka Eiropas Komisija (EK), reaģējot uz ģeopolitisko situāciju, aprīļa sākumā ir publicējusi jaunus priekšlikumus izmaiņām un atvieglojumiem ES līmeņa regulējumā.
“Tie sniegs papildu elastību ES fondu finansējumu mērķtiecīgai novirzīšanai aizsardzības sektoram. Pēc ES regulējuma priekšlikumu detalizācijas vērtēsim, kā pie jaunajiem nosacījumiem ES fondu atbalstu mērķtiecīgi novirzīt aizsardzības nozares vajadzībām, piemēram, infrastruktūrai un industrijas attīstībai,” skaidro ministrs.
Šī gada pirmajā ceturksnī būtiski pieaudzis ES fondu apstiprināto MK noteikumu, organizēto projektu atlašu un noslēgto projektu līgumu apjoms, kas iezīmē turpmāku vērienīgu investīciju ieplūdi Latvijas tautsaimniecībā. Līdz aprīlim apstiprināti MK noteikumi par 3,4 miljardiem eiro jeb 80 % no Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma. Projektu atlases notikušas par 2,8 miljardiem eiro jeb 66 %, savukārt noslēgti projektu līgumi par 1,8 miljardiem eiro jeb 42 %.
Norit intensīva AF investīciju ieviešana – projektu līgumi noslēgti par 1,7 miljardiem eiro jeb 87 % no pieejamā 1,97 miljardu eiro piešķīruma, savukārt maksājumos projektu īstenotājiem līdz šim izmaksāti jau 606 miljoni eiro jeb 31 %. Latvija turpina saņemt EK maksājumus par izpildītiem AF plāna rādītājiem atbilstoši plānotajam. Šobrīd nodrošināta 50 % rādītāju izpilde, un budžetā saņemts 801 miljons eiro jeb aptuveni 41 % no kopējā piešķīruma. AF plāns pilnībā jāīsteno līdz 2026. gada augustam, kas nosaka arī skaidru tempu investīciju progresam tuvākajos mēnešos.
Kopumā valsts budžeta izdevumi ES fondu un AF ietvaros 2025. un 2026. gadā prognozēti 1,3 miljardu eiro apmērā ik gadu, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā iepriekšējos ES fondu periodos. Tas iezīmē vēsturiski lielāko investīciju apjomu valsts ekonomikai, vienlaikus radot resursus arī drošības un noturības stiprināšanai.
Vienlaikus FM aktīvi strādā pie ES fondu administratīvā sloga mazināšanas. Viens no būtiskākajiem virzieniem ir nacionālo prasību pārskatīšana, atsakoties no tām, kas pārsniedz ES regulējuma ietvaru, lai samazinātu atskaišu apjomu un atvieglotu projektu ieviešanu. Aprīļa sākumā FM aicinājusi nozaru ministrijas un Valsts kanceleju izvērtēt un nepieciešamības gadījumā grozīt investīciju nosacījumus.
Paralēli turpinās darbs pie Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas grantu 2021.–2028. gada perioda investīciju programmu plānošanas. Konceptuāli atbalstīts priekšlikums par sarunu uzsākšanu ar donorvalstīm par trīs programmu izveidi 85 miljonu eiro apmērā – “Zaļās inovācijas”, “Vietējā attīstība un noturība” un “Korekcijas dienesti”. Līdz maija beigām FM iesniegs valdībā pusgada ziņojumu ar priekšlikumiem programmu tālākai attīstībai, tostarp valdības mandāta piešķiršanai sarunām ar donoriem.
Jau ziņots, ka līdz šim ES fondu tematiskās komitejas sēdēs ES fondu 2021.–2027. gada programmas vidusposma grozījumu ietvaros atbalstītas šādas pārdales ar galveno fokusu uz drošību un noturību:
- 33,3 miljoni eiro kiberdrošībai un ministriju IKT sistēmu stiprināšanai,
- 35 miljoni eiro enerģētiskās neatkarības veicināšanai,
- 22 miljoni eiro militārās mobilitātes un reģionālās infrastruktūras uzlabošanai,
- 46,8 miljoni eiro patvertņu izbūvei un katastrofu pārvaldības centru attīstībai,
- 27,35 miljoni eiro pārtikas paku programmas nepārtrauktībai;
- 40 miljoni eiro investīciju fondam uzņēmējdarbības attīstībai.
Tāpat arī konceptuāli atbalstīta apjomīga transporta nozares ES fondu investīciju pārstrukturizācija, pārvirzot vairāk nekā 450 miljonus eiro stratēģiski nozīmīgiem transporta projektiem – dzelzceļa savienojuma starp Rīgas lidostu, Centrālo staciju un Salaspili pārskatīšanai un optimizēšanai, bateriju elektrovilcienu iegādei, ostu infrastruktūras attīstībai un pretdronu aizsardzības sistēmas izveidei lidostā. Tuvāko nedēļu laikā grozījumus virzīs apstiprināšanai valdībā un secīgi EK.