2023. gadā pirmajos piecos mēnešos Latvijas tautsaimniecības attīstībā un ekonomikas transformācijā ir investēti 408 miljoni eiro jeb 35% no plānotajiem 1,2 miljardiem eiro valsts budžeta finansējuma Eiropas Savienības (ES) fondu un Atveseļošanas fonda (AF) investīciju projektiem, kas norāda uz pozitīvu investīciju tempu. Salīdzinot ar faktisko izpildi 193 miljonu eiro apmērā 2022. gada pirmajos piecos mēnešos – izdevumu apjoms šogad vairāk nekā dubultojies. Par to liecina otrdien, 27. jūnijā, Ministru kabineta (MK) sēdē Finanšu ministrijas (FM) sniegtā informācija par ikmēneša ziņojumu par ES fondu un ārvalstu finanšu palīdzības ieviešanas statusu.
“Šogad ES fondu investīciju apjoms teju 1,2 miljarda apjomā ir ne vien skaitlis, kas rezultēsies Latvijas ekonomikas stimulēšanā, bet arī praktisks pienesums un taustāms labums sabiedrībai, piemēram, nesen ar 110 jaunajiem transportlīdzekļiem atjaunotais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta autoparks sekmēs ātrāku un drošāku cilvēku veselības aprūpi un lidostā “Rīga” uzstādītā jaunākās paaudzes sprāgstvielu atklāšanas sistēma reģistrētās bagāžas kontrolei ievērojami stiprinās gan aviācijas drošību, gan palielinās bagāžas apstrādes kapacitāti, savukārt jūnijā atklātais atjaunotais Dailes teātra skvērs sakārto un uzlabo pilsētvides un kultūrtelpas apstākļus. Lai gan ES fondu investīciju ieguldīšanas gaita šobrīd kopumā atbilst Finanšu ministrijas plāniem, mēs rūpīgi vadām gan īstermiņa, gan ilgtermiņa riskus, un sadarbībā ar pārējām ministrijām un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru risinām jautājumus, lai maksimāli paātrinātu jēgpilnu investīciju ieviešanu, optimāli izmantojot šī gada budžetā pieejamos resursus,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
ES fondu 2014.–2020. gada perioda noslēgumā projektu īstenotājiem progress šā gada piecos mēnešos kopumā ir stabils un labāks nekā prognozēts. Vienlaikus pastiprināta uzmanība vērsta uz projektiem ar dažādiem riskiem un to sekmīgu izpildi ar ES līdzfinansējumu. Tas īpaši attiecināms uz finansiāli apjomīgākiem infrastruktūras projektiem transporta (t.sk. elektrovilcienu iegāde, dzelzceļa infrastruktūras modernizācija) un veselības nozarēs. Atbildīgās ministrijas sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) un FM meklē piemērotākos risinājumus projektu pabeigšanai, saglabājot ES līdzfinansējumu. Kā vienu no prioritāriem risinājumiem FM aicina vērtēt iespējas pabeigt projektus ar 2021.–2027. perioda ES fondu līdzfinansējumu atbilstoši EK vadlīnijās sniegtām iespējām.
2021-2027. gada perioda ES fondu investīciju pilnvērtīgai uzsākšanai atbildīgajām iestādēm (ministrijām un Valsts kancelejai) ir jāfokusē resursi un darbs investīciju regulējuma izstrādei un iesniegšanai apstiprināšanai MK atbilstoši valdībā apstiprinātajiem plāniem. ES fondu programmā līdz 21. jūnijam MK ir apstiprināti investīciju nosacījumi par 12% no 2023. gada 2.ceturkšņa plāna. Apstiprināti kopumā pieci MK noteikumi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Labklājības ministrijas atbildības jomās par kopējo summu 77,7 miljoni eiro.
Kā ar ES līdzfinansējumu realizējamos projektus ar redzamu sagaidāmo labumu cilvēkiem un kopējai drošībai var minēt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta autoparka atjaunošanai līdz šā gada 5. maijam piegādātos 110 transportlīdzekļus, kas sekmēs ātrāku un drošāku cilvēku veselības aprūpi; Lidostā “Rīga” šā gada 2.ceturksnī uzstādīto jaunākās paaudzes sprāgstvielu atklāšanas sistēmu reģistrētās bagāžas kontrolei, un šā gada jūnijā atklāto atjaunoto Dailes teātra priekšlaukumu, kas ir pielāgots pilsētvides un kultūrtelpas apstākļiem, stimulējot tālāku izaugsmi. Tāpat arī jaunajā ES fondu plānošanas periodā 2023. gada 26. maijā jau ir izsludināta projektu pirmā atlases kārta, dodot iespēju mājsaimniecībām saņemt ES fondu finansējumu pieslēgumu izveidei centralizētām siltumapgādes sistēmām. Pieteikšanās turpinās līdz 2023. gada 25. jūlijam.
AF ieviešanā katru mēnesi dinamiski tiek uzsākti jauni AF projekti. Līdz 2023. gada maija vidum kumulatīvi ir iesniegti 122 investīciju projektu iesniegumi par 886,9 miljonu eiro AF finansējumu jeb 48,6 % no AF plānā kopā 1,82 miljardu eiro. Īstenošanā ir 69 projekti par 564,6 miljoniem eiro (30,9 %), kas ir par 7 projektiem un 17,8 miljoniem eiro vairāk, salīdzinot ar datiem uz šā gada aprīļa beigām. 3 projekti par 3,2 miljoniem eiro jau ir pabeigti, no tiem 2022. gadā – nevienlīdzības mazināšanas un veselības jomās, savukārt 2023. gadā – likuma varas jomā.
Otra no kritiskām AF prioritātēm – iestādēm līdz šā gada 30. jūnijam jāizpilda atlikušie 7 rādītāji par 2022. gadu, lai Latvija 2023. gadā varētu iesniegt Eiropas Komisijai (EK) maksājuma pieprasījumu 438 miljonu eiro apmērā saņemšanai valsts budžeta ieņēmumos 2024. gadā. Vēl par 6 rādītāju termiņu pagarināšanu tiek virzīti Atveseļošanas plāna grozījumi EK. Pēc sabiedriskās apspriedes precizēto plāna projektu FM plāno iesniegt apstiprināšanai MK un secīgi Eiropas Komisijā līdz šā gada 31. augustam.
Tāpat FM sadarbībā ar pārējām ministrijām un CFLA risina jautājumus, lai maksimāli paātrinātu jēgpilnu investīciju ieviešanu, optimāli izmantojot 2023. gada budžetā pieejamos resursus.
Ikmēneša ziņojums par ES fondu un ārvalstu finanšu palīdzības aktualitātēm ar datiem līdz 2023. gada maijam ir pieejams ES fondu mājaslapā - Ziņojumi Ministru kabinetam - ES fondi.