Šonedēļ, 4. un 5. decembrī Finanšu ministrijā (FM) notika ikgadējās tikšanās ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjiem un Eiropas Savienības (ES) fondu Uzraudzības komitejas (UK) sanāksme ar Latvijas sociālo un sadarbības partneru un EK pārstāvju dalību. Diskusiju centrā bija paveiktais un turpmākie soļi, lai optimizētu un paātrinātu 2021.-2027. gada plānošanas perioda Kohēzijas politikas ES fondu investīcijas, sekmējot Latvijas ekonomisko izaugsmi.
Finanšu ministrija (FM) kā ES fondu vadošā iestāde un citas vadībā iesaistītās iestādes sniedza aktuālo informāciju par ES fondu 2021.–2027. gada perioda investīciju progresu. FM akcentēja, ka ES fondu un Atveseļošanas fonda (AF) investīcijām ikgadējie budžeta izdevumi vidējā termiņā pārsniegs vienu miljardu eiro, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā iepriekšējos periodos, un rada gan vairāk iespēju, gan izaicinājumu. Turpmākajos gados sagaidāms ievērojami intensīvāks ES fondu līdzfinansēto projektu ieviešanas progress.
“2024. gadā ir veikta visaptveroša jau uzsākto ES fondu investīciju pārskatīšana ar mērķi paātrināt investīciju ieviešanas procesu. Regulāra un kritiska investīciju progresa analīze gan operacionālajā, gan valdības līmenī, kā arī mērķēti riska vadības pasākumi ļauj pielāgot investīcijas mainīgajām prioritātēm un nodrošināt publisko finanšu līdzekļu iespējami optimālu investēšanu Latvijas sabiedrības interesēs,” uzsver FM valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos A. Eberhards.
Uz decembra sākumu ES fondu Uzraudzības komitejā ir apstiprināti projektu vērtēšanas kritēriji par vairāk nekā 80% no pieejamā ES fondu finansējuma. Vairāk nekā puse nepieciešamo MK noteikumu investīcijām ir apstiprināti. Nodrošinātas projektu atlases par kopējo summu 1,88 miljardi eiro jeb pusi no kopā Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma. Rezultātā noslēgti projektu līgumi par 25% no pieejamā finansējuma jeb 904 miljoniem eiro. Turklāt vairāk nekā puse no projektiem, par kuriem noslēgti līgumi, aptver visus Latvijas reģionus, sniedzot atbalstu inovācijām, iekļaujošai nodarbinātībai, pieaugušo izglītībai un uzņēmējdarbības attīstībai. Uzsāktas arī ES līdzfinansējuma atmaksas projektu īstenotājiem.
Vienlaikus valdībā pieņemts lēmums par stingrāku disciplīnu ES fondu investīciju noteikumu izstrādē. Atbildīgajām ministrijām līdz 2025. gada sākumam jāizstrādā trūkstošie MK noteikumi, kam nepieciešamības gadījumā sekos investīciju pārskatīšana.
FM informēja, ka investīciju plūsmas paātrināšana sagaidāma, īstenojot EK jau novembrī iesniegtos nozīmīgos ES fondu programmas grozījumus. Tie paredz pārdales 550 miljonu eiro apmērā projektiem ar lielāku uzsākšanas gatavību uzņēmējdarbības, sociālās atstumtības riska mazināšanas, izglītības, transporta infrastruktūras, kā arī vēja atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju jomās. Grozījumi dos arī iespēju izpildīt EK noteiktos ikgadējos finanšu minimālos mērķus, lai saglabātu ES piešķīrumu pilnā apmērā.
UK sanāksmē ES fondu Revīzijas iestāde (RI) informēja par tās darba prioritātēm, uzsverot, ka ES fondu investīciju uzlabošanai būtiska ir vienkāršošana. RI norādīja, ka turpinās darbs pie Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas, lai uzlabotu un atvieglotu saziņu un dokumentu iesniegšanu projektu ieviesējiem. Uzmanība un resurss tiks fokusēts uz riskantiem projektiem, ņemot vērā tādus kritērijus kā projekta apmērs, sarežģītība, finansējuma saņēmēja reputācija u.c.
Labklājības, Kultūras, Izglītības un zinātnes, Veselības, kā arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas informēja par to pārziņā esošu stratēģiskas nozīmes darbību ieviešanu. Stratēģiski svarīgas darbības ietver atbalstu sociālajai uzņēmējdarbībai, sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamībai, atbalstu individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai. Tāpat arī atbalstu unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošanai, lai veicinātu to piekļūstamību, atbalstu gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošanai, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas, kā arī citiem pasākumiem.
Valsts Kanceleja UK pārstāvjus iepazīstināja ar sociālo partneru, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, partneru un finansējuma saņēmēju administratīvo spēju veicināšanas pasākumu progresu.
Savukārt Satiksmes ministrija, informējot par tās pārziņā esošo investīciju aktualitātēm un izaicinājumiem, norādīja, ka nepieciešams pārstrukturēt dzelzceļa nozarei plānotās investīcijas. Vienlaikus ziņoja par JASPERS (kopīga palīdzība projektu atbalstam Eiropas reģionos) programmas piesaisti, lai sniegtu profesionālu starptautisku pienesumu pārliecības gūšanai par Satiksmes ministrijas pārdaļu priekšlikumiem, pārstrukturējot dzelzceļa nozares investīcijas. Uzsvēra, ka paredzētas turpmākas sarunas ar EK dienestiem.
ES fondu Uzraudzības komiteja ir koleģiāla institūcija un izveidota, lai nodrošinātu efektīvu ES fondu ieviešanas uzraudzību atbilstoši ES fondu programmā noteiktajām prioritātēm un mērķiem. Uzraudzības komitejas sēdes darba kārtība un izskatītie materiāli ir pieejami šeit.
