Eirogrupas paplašinātā formāta sanāksmē plānots pārrunāt novērtējumu par Banku savienības un banku sektora norisēm, pārskatu par marta Eirosamitu, starptautiskās sanāksmes un pārskatu par Starptautiskā Valūtas fonda pavasara sanāksmēm, kā arī paredzēta gatavošanās G7 valstu finanšu ministru un centrālo banku vadītāju maija sanāksmei.
Neformālā ECOFIN sanāksme sāksies ar diskusijām par pieaugošo izmaksu risinājumiem mājsaimniecībām un uzņēmumiem, izskatot valstu pieredzi un apsvērumus. 2023. gada sākumā ES ekonomiskie rādītāji bija labāki, nekā iepriekš tika prognozēts, taču joprojām inflācijas līmenis ir augsts. Ministri apmainīsies ar viedokļiem par atbilstošiem fiskālās politikas pasākumiem un to, ko var darīt papildus budžeta atbalstam mājsaimniecībām un uzņēmumiem, vienlaikus pārliecinoties, ka valdības pasākumi nepalielina inflācijas spiedienu.
Sanāksmes laikā ministri un centrālo banku vadītāji diskutēs par Eiropas finanšu tirgu lomu nākamās paaudzes uzņēmumu finansēšanā, kas nodrošinās ekonomikas izaugsmi un darbavietas nākotnē. Šajā diskusijā galvenā uzmanība tiks pievērsta jaunuzņēmumiem – inovatīviem uzņēmumiem, kam ir mazāk finansēšanas iespēju. No finansētāja viedokļa šie uzņēmumi ir saistīti ar augstāku risku, bet bieži vien ar lielāku iespējamo atdevi. Ministri apspriedīs to, kādas ir inovatīvo jaunuzņēmumu finansēšanas izredzes, ņemot vērā pieaugošās procentu likmes un neseno finanšu satricinājumu, kur būtu jākoncentrē centieni ES kapitāla tirgu stiprināšanā un kā piesaistīt globālo kapitālu un veicināt ES turpmāko izaugsmi.
ECOFIN laikā plānots izskatīt arī ilgtermiņa perspektīvu stabilizācijas politikai un ilgtspējīgām valsts finansēm. ES dalībvalstīm ir jārisina vairāki sarežģīti uzdevumi: jāierobežo inflācija, jāveicina izaugsme, vienlaikus nodrošinot zaļo un digitālo pāreju, jāaizsargā nodarbinātība, jārūpējas par finanšu stabilitāti un fiskālo ilgtspēju, jāstiprina militārās spējas un jānodrošina spēcīgs konkurētspējas pamats Eiropas uzņēmumiem. Risinot šos uzdevumus, ir svarīgi novērtēt fiskālās politikas lomu – ko var un ko vajadzētu darīt ilgtermiņā. Tas nozīmē, ka uz fiskālo politiku nebūtu jāpaļaujas tikai, lai risinātu šodienas izaicinājumus, bet gan jāvērtē kā un ar kādu fiskālās politikas instrumentu kombināciju panākt labāku Eiropas ekonomikas funkcionēšanu.
Noslēgumā paredzēta diskusija par to, kā koordinēt un organizēt finansiālo atbalstu Ukrainai ilgtermiņā, ņemot vērā to, ka finansējuma vajadzības būs ļoti lielas un tam būs jānāk no vairākiem avotiem, tostarp privātā sektora. Darba sesijas mērķis ir pavērst plašāku skatījumu uz Ukrainas atjaunošanu, ņemot vērā arī Ukrainas ceļu uz ciešāku integrāciju ES ekonomikā un iekšējā tirgū.