Zemu un pieejamu cenu īres dzīvokļu trūkums Rīgā, Pierīgā un reģionos ir aktuāls jautājums vairākus gadu desmitus. Tomēr pēdējo 10 gadu laikā ārpus Rīgas un Pierīgas ir uzbūvēts pavisam nedaudz jaunu ēku ar kopumā 513 dzīvokļiem, tostarp Latgalē – tikai 21 jaunuzbūvētu dzīvokli. Tādēļ Finanšu ministrijas vadībā ir izstrādāts pieejamu cenu īres dzīvokļu privātās un publiskās partnerības (PPP) risinājuma ietvars, lai līdz 2030. gadam sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku Latvijā uzbūvētu 1000 jaunus mājokļus. Pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programmas ziņojums otrdien, 11. jūnijā, tika atbalstīts Ministru kabinetā.
“Ar šo programmu izveidojam labu pamatu nākotnes privātās un publiskās partnerības projektiem, kas Latvijā veicinās privātā kapitāla piesaisti. Kamēr Latvijā ir bijis tikai viens šāds projekts – Ķekavas apvedceļa izbūve –, tikmēr Lietuvā līdz pagājušā gada izskaņai – 73 dažāda apmēra privātās un publiskās partnerības projekti,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens. “Jaunu mājokļu būvniecībai pašvaldību iespējas aizņemties ir ierobežotas, nevaram arī atļauties palielināt valsts budžeta deficītu. Tādēļ, uzklausot pašvaldību vajadzības pēc īres mājokļiem un piesaistot Eiropas Investīciju banku, esam izstrādājuši jaunu privātās un publiskās partnerības projekta modeli, kas ļaus nodrošināt modernus, energoefektīvus un cenu ziņā pieejamus dzīvokļus jaunajiem speciālistiem un ģimenēm, kā arī pašvaldību speciālistiem. Programma būtiski uzlabos situāciju reģionos, jo īpaši valstpilsētās, kur notiek lielākā ekonomiskā attīstība.”
Pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programma paredz nodrošināt jaunizbūvētu dzīvokļu mājokļu dzīvojamā fonda izbūvi pašvaldībās pēc iespējas īsākā laikā un augstākā kvalitātē. Projekts tiek veidots pēc “privātais partneris projektē, būvē, finansē, uztur, apsaimnieko” modeļa, publiskā sektora pieejamības maksājumu iekļaujot valsts un pašvaldību budžetu izdevumos no 2030. gada, vienlaikus ar mājas pieejamību iedzīvotājiem. Turklāt programma paredz, ka projekta beigās pašvaldības saņem īpašumā zemi un izbūvētos mājokļus. Kopējais investīciju apjoms 1000 dzīvokļu izbūvei tiek lēsts 100 līdz 125 miljonu eiro robežās, un tas tiks precizēts sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku (EIB), veicot finanšu un ekonomiskos aprēķinus.
Programma paredz, ka pēc valdības atbalsta saņemšanas Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) sadarbībā ar EIB speciālistiem izstrādās detalizētu risinājumu ar konkrētiem aprēķiniem noteiktiem zemes gabaliem, kas saskaņoti ar projekta pašvaldībām. Šāda apjoma VNĪ un EIB konsultāciju līgums Latvijā tiks slēgts pirmo reizi, lai nodrošinātu, ka starptautiskie institucionālie investori arī varētu finansēt pieejamu cenu īres dzīvokļu būvniecību.
Informatīvais ziņojums ir sagatavots, īstenojot “Mājokļu pieejamības pamatnostādnēs 2023.–2027. gadam” paredzēto zemu un pieejamu cenu īres dzīvokļu PPP risinājumu izstrādi. Pagājušā gada beigās ar finanšu ministra rīkojumu tika izveidota vadības grupa šāda PPP risinājumu izveidei. Tās uzdevums bija izstrādāt zemu un pieejamu cenu īres dzīvokļu PPP iespējamo risinājumu ietvaru, piedāvāto PPP struktūru, ieviešanas nosacījumus un grafiku. Vadības grupa, izvērtējot esošo situāciju, apzinot 17 pašvaldības, problemātiku tirgū, pieejamu cenu īres dzīvokļu regulējuma ietvaru un citu dalībvalstu pieredzi, kā arī nodrošinot pieejamu cenu īres dzīvokļu programmas atbilstību kritērijiem, ir izstrādājusi pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programmu.
Vadības grupas sastāvā ir komisijas locekļi, kas pārstāv Finanšu ministriju, Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Attīstības finanšu institūciju “ALTUM”, Nekustamo īpašumu attīstītāju aliansi, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, Ekonomikas ministriju, kā arī grupā piedalās Ministru prezidentes ārštata padomnieks reģionālajos jautājumos.
Ziņojums skatāms Tiesību aktu projektu portālā.