15. septembrī ir apritējis gads, kopš darbu uzsāka Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets. Šajā laikā finanšu ministra Arvila Ašeradena vadībā papildus gadskārtējo valsts budžetu izstrādei kopā ar valdību un visām iesaistītajām pusēm ir ieguldīts nozīmīgs darbs virzībā uz godprātīgiem klientiem draudzīgu finanšu sektora izveidi, īstenota Valsts ieņēmumu dienesta (VID) virzība uz klientu orientētu iestādi un sasniegts labs progress ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumos. Kopā ar koalīcijas un sociālajiem partneriem ir panākta vienošanās darbaspēka nodokļu izmaiņās, kas vienkāršos nodokļu sistēmu un dos ieguvumu 95% strādājošo.
Darbs pie finanšu sektora pieejamības uzlabošanas
Esam apliecinājuši, ka Latvija ir atbildīgs starptautiskais partneris ar efektīvu kopdarbu finanšu noziegumu apkarošanā. Ir sākts darbs, lai mazinātu administratīvās prasības banku jomā un samērīgi piemērotu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai, veidojot godprātīgiem klientiem draudzīgu un pieejamu finanšu sektoru. Investīcijām labvēlīga vide, kreditēšanas un kapitāla tirgus attīstība nav iespējama bez efektīvas finanšu noziegumu apkarošanas un veiksmīgas sadarbības starp visām iesaistītajām pusēm. Tādēļ apstiprinātā Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija paredz veicināt efektīvu, jēgpilnu un klientiem draudzīgāku NILLTPF risku apzināšanu un vadīšanu banku sektorā.
Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību publiskais piedāvājums
Arvien vairāk privāto uzņēmumu dalību kapitāla tirgū vērtē kā labu alternatīvu finansējuma piesaistei, jo tikai valstij kopā ar privāto sektoru izdosies nodrošināt to, ka kapitāla tirgus attīstās un dod pienesumu Latvijas ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai.
Valdība ir izskatījusi ziņojumu par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas būtu virzāmas sākotnējam publiskajam piedāvājumam, lai uzņēmumi varētu piesaistīt papildu privāto kapitālu to attīstības mērķu finansēšanai, saglabājot uzņēmuma vairākuma akciju valsts vai pašvaldības īpašumā. Publiskais piedāvājums nozīmē, ka uzņēmuma akcijas pirmo reizi tiek publiski piedāvātas iegādei plašam potenciālo ieguldītāju lokam, tostarp iedzīvotājiem un lieliem jeb institucionālajiem investoriem. Ar ziņojumu valdībai piedāvāts pieturēties pie iepriekš izvirzītā mērķa – sasniegt 9% akciju tirgus kapitalizāciju 2027. gadā.
Ēnu ekonomikas ierobežošana
Lai nodrošinātu kvalitatīvu un sakārtotu uzņēmējdarbības vidi, kas veicina uzņēmumu attīstību un sekmē konkurētspējas paaugstināšanos, ir sagatavots vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments - Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam. Tā prioritāte turpmākajiem četriem gadiem ir ēnu ekonomikas mazināšana, īstenojot gan horizontāla rakstura pasākumus, gan fokusētus pasākumus konkrētās tautsaimniecības nozarēs.
Jaunākie publicētie SSE Rīga Ilgtspējīga biznesa centra pētījuma dati par ēnu ekonomiku Latvijā rāda, ka ir vērojama ēnu ekonomikas mazināšanās - par 4,4% palielinājies nodokļu maksātāju skaits, pieaudzis arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju un legāli pašnodarbināto skaits. Labs progress panākts tādu sistēmisku risinājumu izstrādē kā uzturlīdzekļu nemaksātāju atgriešana legālajā vidē, e-rēķinu ieviešana, naudas plūsmu caurskatāmības uzlabošana un koordinēts darbs starp iestādēm, tai skaitā efektīva datu apmaiņa starp tām. Samazinājušās skaidras naudas iemaksas un izmaksas no bankomātiem, uzņēmēju veiktie darījumi kļūst caurskatāmāki. Tas pierāda, ka VID transformēšana no represīvas iestādes uz partneriestādi, kas primāri palīdz uzņēmējam atgriezties legālā tirgū, strādā, un ir jāturpina kvalitatīvi sāktās ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna iniciatīvas ēnu ekonomikas apmēra samazināšanai.
VID reforma
Viens no svarīgākajiem Finanšu ministrijas uzdevumiem ir panākt, ka valsts pārvalde un sabiedrība – nodokļu maksātāji, sadarbojas kā partneri, kopīgi padarot mūsu valsts pārvaldi efektīvāku.
VID reformas galvenā iecere ir nodalīt noziedzīgu nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas funkcijas no pakalpojumu sniedzēja funkcijām. Vienlaikus ar izmaiņām struktūrā paredzēts pilnveidot VID un sabiedrības sadarbības modeli, izmantojot digitālās transformācijas iespējas.
Privātās un publiskās partnerības risinājuma ietvars pieejamu cenu īres dzīvokļu izbūvei
Zemu un pieejamu cenu īres dzīvokļu trūkums Rīgā, Pierīgā un reģionos ir aktuāls jautājums vairākus gadu desmitus. Tādēļ Finanšu ministrijas vadībā ir izstrādāts pieejamu cenu īres dzīvokļu privātās un publiskās partnerības (PPP) risinājuma ietvars, lai līdz 2030. gadam sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku Latvijā uzbūvētu 1000 jaunus mājokļus.
Projekts tiek veidots pēc “privātais partneris projektē, būvē, finansē, uztur, apsaimnieko” modeļa, publiskā sektora pieejamības maksājumu iekļaujot valsts un pašvaldību budžetu izdevumos no 2030. gada, vienlaikus ar mājas pieejamību iedzīvotājiem. Turklāt programma paredz, ka projekta beigās pašvaldības saņem īpašumā zemi un izbūvētos mājokļus. Tas būtiski uzlabos situāciju reģionos, jo īpaši valstpilsētās, kur notiek lielākā ekonomiskā attīstība.
Nodokļu politikas pārskatīšana
Izstrādātas darbaspēka nodokļu izmaiņas, kas palielinās darba algas ienākumus “uz rokas” aptuveni 95% strādājošo, ar lielāko pieaugumu mazāku algu saņēmējiem. Tāpat izmaiņas izlīdzinās darbaspēka nodokļu konkurētspēju Baltijas valstīs, kā arī vienkāršos nodokļu sistēmu, kas ir svarīgi uzņēmējiem.
Plānots, ka minimālā alga 2025. gadā pieaugs no 700 uz 740 eiro mēnesī, 2026. gadā uz 780 eiro mēnesī, no 2027. gada uz 820 eiro mēnesī, bet no 2028. gada uz 860 eiro mēnesī. Tāpat no 2025. gada paredzēts noteikt fiksēto ar nodokli neapliekamo minimumu visām algām 510 eiro mēnesī apmērā. Tas paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu tieši darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro.