Pirmdien, 17. februārī, Briselē finanšu ministrs Arvils Ašeradens kopā ar Latvijas delegāciju tikās ar jauno Kohēzijas komisāru Rafaēlu Fito (Raffaele Fitto), lai apspriestu Kohēzijas politikas nākotni pēc 2027. gada, tās efektivitātes uzlabošanu un turpmāko finansējuma apmēru.
Sarunas ievadā finanšu ministrs apliecināja, ka Eiropas Savienības (ES) fondi snieguši lielu ieguldījumu Latvijas izaugsmē. Pateicoties šim atbalstam, pēdējās desmitgades laikā Latvija ir panākusi ES vidējo dzīves līmeni par 9 procentpunktiem, 2023. gadā sasniedzot 70,4% no ES vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju. Tomēr pēc Krievijas izvērstā kara Ukrainā Latvija saskaras ar jauniem izaicinājumiem konkurētspējas jomā – ģeopolitisko nestabilitāti, demogrāfiskajām problēmām un relatīvi zemu investīciju līmeni.
Ņemot vērā šos izaicinājumus, Latvijas ieskatā Kohēzijas politika joprojām ir būtisks instruments Eiropas ekonomiskās izaugsmes un reģionālās attīstības veicināšanai, un tās fokuss jāsaglabā uz mazāk attīstītajām valstīm un reģioniem. IKP uz vienu iedzīvotāju jāturpina būt par galveno kritēriju fondu sadalē, jo tas visprecīzāk atspoguļo reģionu ekonomisko attīstību un vajadzības.
"Lai nodrošinātu turpmāku ekonomisko izlīdzināšanos, Latvijai būtu nepieciešama līdzvērtīga finanšu aploksne arī nākamajā Kohēzijas politikas periodā, saglabājot esošā perioda atbalsta līmeni. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš ES Austrumu pierobežas valstīm, kur ģeopolitiskā situācija rada asimetrisku ietekmi uz ekonomiku un drošību. Latvijas skatījumā tas nozīmē papildu finansējumu Kohēzijas politikas pamataploksnei, lai šīs valstis varētu veiksmīgi pielāgoties jaunajiem izaicinājumiem," sarunā ar komisāru uzsvēra finanšu ministrs.
Vienlaikus ministrs norādīja, ka būtu nepieciešamas pārmaiņas, kas ļautu vienkāršot ES fondu pārvaldību, nodrošinātu elastību un veicināt investīciju atdevi. Latvijas skatījumā būtu jāfokusējas uz mazāku fondu skaitu un vienkāršotām administratīvajām prasībām, lai ar investīcijām valsts varētu operatīvi reaģēt uz aktuālām sabiedriskajām un ekonomiskajām vajadzībām. Kohēzijas politikai būtu jābūt arī ciešāk saistītai ar reformām, nodrošinot, ka finansējums ilgtermiņā veicina strukturālas pārmaiņas un izaugsmi.
Sarunas sadaļā par to, kā stiprināt ES fondu investīciju efektivitāti, finanšu ministrs norādīja: “Kohēzijas politikā, līdzīgi kā tas ir Atveseļošanas fondā, būtu jāievieš sniegumā balstīti maksājumi, kas nodrošinātu efektīvāku resursu izmantošanu. Vienlaikus paredzot dalībvalstīm elastību, lai pielāgotos jauniem izaicinājumiem, un ievērojot dalībvalstu suverenitāti. Publiskajām investīcijām jāveicina privātā sektora attīstība, sekmējot inovācijas, jaunu uzņēmumu izveidi un reģionu izaugsmi.”
Tāpat ministrs pauda Latvijas gatavību sadarboties ar Eiropas Komisiju un citām ES dalībvalstīm, lai panāktu, ka pēc 2027. gada Kohēzijas politika kļūtu vēl mērķtiecīgāka, vienkāršāka un efektīvāka.