Sestdien, 29. aprīlī, Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē ministri diskutēja par to, kā ilgtermiņā koordinēt un organizēt finansiālo atbalstu Ukrainai. Jau pašlaik ir zināms, ka finansējuma vajadzības būs ļoti lielas un tam būs jānāk no vairākiem avotiem, tostarp privātā sektora.
Kopā ar ES finanšu ministriem sanāksmē piedalījās arī Ukrainas finanšu ministrs Serhijs Marčenko (Serhii Marchenko), kā arī Kanādas premjerministra vietniece, finanšu ministre Kristija Frīlenda (Chrystia Freeland). Šī bija vēsturiska sanāksme, jo Ukrainas finanšu ministrs pirmo reizi kopā ar visiem ES finanšu ministriem piedalījās ECOFIN sanāksmē, tādejādi norādot uz piederību ES klubam, kur dalībvalstu vārdi tiek rakstīti nacionālajās valodās. Darba sesijas kopīgais mērķis bija paplašināt skatījumu uz Ukrainas atjaunošanu, ņemot vērā arī Ukrainas ceļu uz ciešāku integrāciju ES ekonomikā un iekšējā tirgū.
Uzrunājot klātesošos, finanšu ministrs Arvils Ašeradens apstiprināja Latvijas pastāvīgo nelokāmo atbalstu Ukrainai. “Latvija – gan valdības līmenī, gan biznesa sektors, kā arī pilsoniskā sabiedrība apliecina pilnīgu un stingru solidaritāti, reizē sniedzot praktisku atbalstu Ukrainai cīņā ar Krievijas agresiju. Latvija to darīs tik ilgi, cik tas nepieciešams līdz pat Ukrainas uzvarai,” uzsvēra finanšu ministrs A.Ašeradens.
Uzrunājot ministrus, A. Ašeradens aicināja turpināt darbu pie vienota ES risinājuma, lai Krievijas iesaldētos aktīvus novirzītu Ukrainas atjaunošanai. “Krievijai ir jāsamaksā par izraisīto karu un tā traģiskajām sekām Ukrainā,” pārliecināts ir finanšu ministrs.
Latvijas finansiālais, militārais un humānais atbalsts Ukrainai pašlaik jau ir 1,3% no valsts iekšzemes kopprodukta. “Es vēlos uzsvērt, ka Ukrainas atbalstā un rekonstrukcijā ir savlaicīgi un iekļaujoši jāiesaista visi iespējamie donori, valstis un starptautiskās organizācijas, lai, efektīvi sadarbojoties, nodrošinātu nepieciešamo atbalstu maksimāli ātri un mērķtiecīgi,” klātesošos mudināja finanšu ministrs.
Savā uzrunā finanšu ministrs arī norādīja, ka tūlītējs atbalsts rekonstrukcijai veicinās Ukrainas ekonomikas pakāpenisku atveseļošanos un atjaunošanos. Pat ar nelieliem soļiem un it īpaši reģionos, kur Ukrainas iedzīvotāji ir atgriezušies, visi stimuli un atbalsts ir ļoti svarīgi, lai sekmētu ekonomikas atjaunošanos.
Tāpat tika akcentēts, ka privātajam sektoram ir un būs nozīmīga loma Ukrainas atjaunošanā. Latvijā atbildīgās organizācijas, valdības partneri un nevalstiskais sektors sākuši apzināt un sinhronizēt pieejamos instrumentus, lai rekonstrukcijā iesaistītu privāto sektoru, dalītos praksē un palīdzētu atjaunot kritisko infrastruktūru, it īpaši Ukrainas reģionos.
Noslēgumā finanšu ministrs pauda, ka iesaistīšanās rekonstrukcijā jāīsteno, pamatojoties uz Ukrainas vajadzībām. “Mēs iestājamies par īstermiņa un ilgtermiņa rekonstrukcijas nedalāmību. Ukrainas integrācijai ES ir jābūt daļai no tās atjaunošanās,” uzsvēra A.Ašeradens.