Otrdien, 13.oktobrī, Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda gada sanāksmes ietvaros finanšu ministrs Jānis Reirs kopā ar Ziemeļu un Baltijas valstu pilnvarniekiem attālināti tikās ar Pasaules Bankas galveno ekonomisti Karmenu Reinhartu (Carmen Reinhart) un pārrunāja turpmākos Pasaules Bankas COVID-19 krīzes risinājumus pasaules mazāk attīstīto ekonomiku atjaunošanā. Ziemeļu un Baltijas valstu pilnvarnieki norādīja uz nepieciešamību mazāk attīstītajās valstīs nodrošināt savlaicīgu, godīgu un taisnīgu vakcīnu izplatīšanu, taisnīgas nodokļu sistēmas valstu parāda risinājumā un nevienlīdzības mazināšanā, valstu parāda caurskatāmību, kā arī risināt krīzes izraisītās ekonomiskās lejupslīdes ietekmi uz publisko un privāto finansējumu.
“Lai risinātu globālā parāda vilni, ko pastiprina COVID-19 krīze, un savlaicīgi izvairītos no nākamā, ir nepieciešams aktīvi risināt tādus jautājumus kā starptautisko uzņēmumu izvairīšanās no nodokļu nomaksas mazāk attīstītajās valstīs un kaitīga nodokļu konkurence, kas ir iemesls šo valstu nodokļu ieņēmumu deficītam un parāda līmeņa pieaugumam. Tas ir īpaši būtiski apstākļos, kad mazāk attīstītās valstis saskaras ar nepieredzētu finansējuma trūkumu iedzīvotāju primāro vajadzību nodrošināšanai,” sanāksmes laikā izteicās finanšu ministrs.
Sanāksmes laikā tika pārrunāts, ka krīzes izraisītās papildu finansējuma vajadzības mazāk attīstītajām valstīm būs ārkārtīgi augstas un, visticamāk, šis pieprasījums saglabāsies vidējā termiņā, ņemot vērā prognozes par ilgstošu un nevienmērīgu ekonomikas atveseļošanos. Pasaules Banka prognozē, ka 2020. gada pasaules iekšzemes kopprodukts (IKP) samazināsies par 5,2% (šis kritums ir gandrīz trīs reizes lielāks nekā pasaules finanšu krīzes laikā), kam sekotu nevienmērīga atveseļošanās ar 4,2% ekonomikas izaugsmi 2021. gadā. Saskaņā ar Pasaules Bankas prognozēm līdz 2021. gadam no 110 līdz 150 miljoniem iedzīvotāju (jeb 1,4% no pasaules iedzīvotājiem) nonāks galējā nabadzībā, t.i., iztiks zem USD 1,90 dienā.
Sākot ar šā gada martu, Pasaules Banka novirza USD 160 miljardus kā ārkārtēju atbalstu veselības aprūpei, aizsardzībai pret ekonomisko un sociālo krīzi, kā arī institūciju stiprināšanai un investīciju piesaistei. Līdz 2020. gada septembrim 111 mazāk attīstītās valstis ir saņēmušas Pasaules Bankas atbalstu veselības aprūpes jomā. Savukārt 43 mazāk attīstītās valstis ir izmantojušas iespēju uz laiku atlikt parāda apkalpošanas maksājumus oficiālajiem divpusējiem kreditoriem kopumā aptuveni USD 5 miljardu apmērā.
K.Reinharta ieņem galvenās ekonomistes amatu, sākot no šā gada jūnija. Reinhartas galvenās ekspertīzes jomas ir starptautiskās finanses un valstu ārējā parāda jautājumi. K.Reinharta ir ierindota starp labākajiem ekonomistiem pasaulē – iekļauta Bloomberg 50 ietekmīgāko finansistu topā, Foreign Policy 100 globālo domātāju topā un Thomson Reuters pasaules ietekmīgāko zinātnieku topā.
Pasaules Bankas darbības mērķis ir samazināt nabadzību un nevienlīdzību, atbalstīt ekonomikas izaugsmi un uzlabot cilvēku dzīves apstākļus mazāk attīstītajās pasaules valstīs.