Pirmdien, 13. aprīlī, Ministru Kabinets apstiprināja Latvijas Stabilitātes programmu 2015.-2018. gadam. 15. aprīlī to plānots izskatīt un apstiprināt Saeimas Eiropas lietu komisijā un tajā pašā dienā iesniegt Eiropas Komisijai (EK).
“Ārējās nenoteiktības ietekmē esam samazinājuši izaugsmes prognozes. Tāpat pieaudzis prognozētais budžeta deficīts šajā gadā. Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju, Latvijai ir jābūt ļoti piesardzīgai savās prognozēs un budžeta līdzekļu izlietojumā. Šādā situācijā vēlos vēlreiz aicināt ministrijas primāri vērtēt iespējas īstenot strukturālās reformas savās nozarēs, nevis prasīt papildu finansējumu jaunajām politikas iniciatīvām, jo nākamā gada valsts budžeta veidošanas process nebūs viegls,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.
Stabilitātes programmā 2015.-2018. gadam ir samazinātas IKP pieauguma prognozes 2015. un 2016. gadā. Paredzēts, ka IKP 2015. gadā pieaugs par 2,1%, savukārt 2016. gadā tas pieaugs par 3,0%. Vidējā termiņā, ārējai nenoteiktībai mazinoties, izaugsme atkal kļūs sabalansēta starp ārējo un iekšējo pieprasījumu. Stabilitātes programmā prognozēts, ka Latvijas IKP 2017. un 2018. gadā palielināsies par 3,6% gadā. Ekonomikas izaugsmes prognozes ir izdiskutētas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju.
Zemāka izaugsme negatīvi ietekmē budžeta bilanci. Tāpēc 2015. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts prognozēts 1,5% no IKP, kas ir par 0,5 procentpunktiem vairāk kā bija plānots iepriekš. 2016. gadā prognozētais deficīts nemainīgas politikas gadījumā ir 1,6% no IKP un tas par 0,2 procentpunktiem pārsniedz pieļaujamo līmeni. 2017. un 2018. gadā deficīts plānots fiskālās disciplīnas noteikumu pieļaujamajā apjomā un tas attiecīgi ir 1,3% un 1,7%.
Jāatzīmē, ka Stabilitātes programma sagatavota augstas ekonomiskās un ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos, kā arī laikā, kad EK pārskata līdz šim piemērotos fiskālās disciplīnas noteikumus. Tāpat budžeta deficīta mērķus ietekmē EK makroekonomiskās prognozes, kas tiks precizētas maijā. Līdz ar to pastāv augsta varbūtība, ka rudenī, kad tiks strādāts pie nākamā gada valsts budžeta, makroekonomiskās un fiskālās prognozes atšķirsies no tām, kas izmantotas, sagatavojot šo Stabilitātes programmu.
Visas Eiropas Savienības (ES) valstis katru gadu aprīlī iesniedz Stabilitātes programmas vai Konverģences programmas, kurās dalībvalstis sniedz budžeta prognozes turpmākajiem trim gadiem, kā arī precizē šīs prognozes tekošajam gadam. Uz šī dokumenta pamata Eiropas Komisija (EK) vērtē valstu publisko finanšu veselību un atbilstību Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas nosacījumiem. Dokumenta iesniegšana aprīlī dod iespēju ņemt vērā EK viedokli par Stabilitātes programmu, izstrādājot vidēja termiņa budžeta ietvara likumu 2016.-2018. gadam un valsts budžetu 2016. gadam.