Trešdien, 13. janvārī, finanšu ministrs Jānis Reirs tikās ar skaistumkopšanas nozares pārstāvjiem, lai pārrunātu aktuālo situāciju un meklētu atbalsta risinājumus nozarē strādājošajiem saistībā ar noteiktajiem Covid-19 drošības pasākumiem. Analizējot līdzšinējo situāciju ar pieteikšanos atbalstam, kā arī ņemot vērā samērā zemo aktivitāti tieši skaistumkopšanas nozarē, tikšanās laikā tika pārrunāts, kā mudināt strādājošos pieteikties atbalstam un kā vienkāršot pieteikšanās procesu.
“Skaistumkopšanas nozare ir viena no visvairāk cietušajām nozarēm Covid-19 krīzē, turklāt, atšķirībā no pagājušā gada novembra un decembra, šā gada janvārī šīs nozares darbība būs pilnībā ierobežota. Nozarē strādā aptuveni 9000 speciālistu, tomēr atbalstam līdz šim pieteikušies tikai pusotrs tūkstotis. Redzējām, ka nepieciešams steidzami risināt šo jautājumu, tādēļ pilnveidosim informēšanu par pieteikšanos atbalstam, kā arī veidosim nozarei specifisku atbalsta pasākumu, lai sniegtu atbalstu,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.
Finanšu ministrija sadarbībā ar nozares asociācijām sākusi darbu pie speciāla atbalsta instrumenta izstrādes, jo nozarē strādājošo struktūra ir ļoti atšķirīga, proti, tās pārstāvji strādā dažādos nodokļu režīmos. Piedāvātais risinājums paredz palīdzības atbalstu ārkārtējās situācijas laikā darba ņēmējam, individuālajam komersantam, pašnodarbinātajai personai vai patentmaksātājam, kas sniedz friziera, manikīra un pedikīra, kosmētiķa, kosmetologa un masiera pakalpojumus. Plānots, ka pabalsta apmērs būs ne mazāks kā 500 eiro.
Tam varēs pieteikties darba ņēmēji (tajā skaitā atbalsta personāls), kas bija nodarbināti 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī pie darba devēja, kas sniedz friziera, manikīra un pedikīra, kosmētiķu un kosmetologu, masieru pakalpojumus, kā arī pašnodarbinātās personas un patentmaksātāji, kas sniedza friziera, manikīra un pedikīra, kosmētiķu, kosmetologu, masieru pakalpojumus 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī.
“Vēlos izteikt atzinību ministram Jānim Reiram par iniciatīvu tikties ar nozari un augstu vērtēju, ka šajā tikšanās reizē tika pieaicināti arī pārstāvji no VID, kas ļāva operatīvi saskatīt potenciālos klupšanas akmeņus un reizē mēģināt rast risinājumu, ieviešot jebkādu jaunu atbalsta modeli krīzē cietušajai nozarei. Protams, ka līdz galam netika rastas atbildes, kas viestu skaidrību par iespējamiem situācijas pavērsieniem ilgtermiņā, ja nozarei tiks liegts atsākt darbību arī pēc 25. janāra. Pozitīvi ir tas, ka, ieilgstot ārkārtējās situācijas apstākļiem, veidojas sadarbības mehānismi starp attiecīgajām institūcijām un nozari, kā arī izkristalizējās vājie posmi nozares iekšienē. Domāju pozitīvi – aktīvi sadarbojoties, redzu iespēju pamazām sakārtot nozari ilgtermiņā. Uzskatu, ka nozarei ir jāatļauj strādāt, ievērojot visus epidemioloģiskos ierobežojumus, jo pretējā gadījumā tiek radīts mehānisms, kas radīs pilnīgi neredzamu, nekontrolējamu nozares darbību. Tas var rezultēties, kā minimums, ar nekontrolētu infekciju izplatīšanos valstī. Jāsaprot, ka neviens atbalsta mehānisms nevar aizstāt cilvēkiem savu profesionālās darbības veikšanu un līdz ar to arī normālus ienākumus un dzīves kvalitāti,” tā Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas vadītāja Sabīne Ulberte.
“Ļoti ceru, ka valdības labie nodomi tiešām realizēsies dzīvē. Šajā reizē vairāk tika runāts tieši par atbalstu pašnodarbinātajiem un patenta maksātājiem. Svarīgi, lai pabalsti neiestrēgst “birokrātijas režģī”. Tāpēc aicinu nozarē nodarbinātos aktīvi pieteikties atbalstam, nebaidīties runāt, rakstīt, lai kopīgi atrisinātu problēmas. Mani vairāk satrauc tieši pati nozare, jo aizliegums sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus ir ieildzis un nav saprotams, kad tas beigsies. Nozares uzņēmumi krīzi pārcieš jau no pandēmijas sākuma šā gada martā – uzņēmumu darbība vai nu vispār tika apstādināta, vai tika strādāts stingru ierobežojumu apstākļos. Ir jādomā par atbalstu ilgtermiņā, lai skaistumkopšanas nozare spētu atjaunot darbu un nezaudētu konkurētspēju arī pēc ierobežojumu atcelšanas,” norāda Latvijas Kosmētiķu un Kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone.
Tikšanās laikā tika panākta vienota izpratne, ka nepieciešams nozarē strādājošos informēt gan par saimnieciskās darbības reģistrācijas jautājumiem saistībā ar šogad ieviestajām izmaiņām uzņēmējiem, gan par pieteikšanos atbalsta pasākumiem. Jau tuvākajā laikā sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) tiks organizēti vebināri, sniedzot atbildes uz nozares pārstāvjus interesējošajiem jautājumiem.
Jāatgādina, ka vēl līdz 15. janvārim, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, ir iespējams pieteikties dīkstāves atbalstam par decembri.