Ceturtdien, 16. maijā, Saeimā notiek debates, izskatot valdības rīcībā esošos instrumentus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu tautsaimniecības izaugsmi, jeb Latvijas Stabilitātes programmu un Latvijas ekonomikas attīstības ziņojumu. Debates sāks finanšu ministra Arvila Ašeradena ziņojums par Latvijas Stabilitātes programmu 2024.–2028. gadam. Tas ietver Latvijas makroekonomiskās attīstības rādītājus, fiskālās politikas vidēja termiņa mērķus, kā arī iespējamos valsts budžeta prioritāros attīstības virzienus. Šādas debates Finanšu ministrija uzsāka pirms gada, lai Saeimā iedibinātu tradīciju diskutēt par valsts finanšu stāvokli un budžeta prioritātēm nākamajam gadam, un šogad tās pirmo reizi tiek skatītas veinlaikus ar Latvijas ekonomikas attīstības ziņojumu.
“Tieši šobrīd, kad dinamiski mainās ģeopolitiskā situācija pasaulē un strauji fragmentējas ekonomiskā sistēma, Latvijai, ņemot vērā daudzos makroekonomiskos faktorus, ir jāizvēlas savs ilgtspējīgs labklājības izaugsmes modelis. Un labākais veids, kā to darīt, ir parlamentāras, publiskas debates. Šobrīd, pēc Covid-19 un Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītās elektroenerģijas krīzes, ekonomikas izaugsme atkal atjaunojas un aug,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Stabilitātes programma ietver makroekonomisko rādītāju prognozes 2024. – 2028. gadam, fiskālās prognozes un vispārējās valdības budžeta bilances mērķus. 2024. gads raksturots ar izaugsmes atjaunošanos, inflācijas strauju samazināšanos, energoresursu cenu stabilizēšanos, noturīgu darba tirgu un kopumā norāda uz valsts ekonomikas noturību pret ārējiem ekonomiskajiem šokiem. Vienlaikus ir jārēķinās, ka lēnāka ekonomikas izaugsme vienlaikus ar zemāku inflāciju mazinās valsts budžeta nodokļu ieņēmumus. Tas, kopā ar nepieciešamību piešķirt būtisku finansējumu aizsardzībai un iekšējai drošībai, rada zināmu spriedzi publiskajās finansēs.
Šī Stabilitātes programma ir pēdējā, ko Latvija gatavoja un iesniedza Eiropas Komisijai. Jaunais Eiropas Savienības (ES) fiskālās politikas regulējums stājās spēkā šā gada 30. aprīlī. Līdz ar to šī Stabilitātes programma tika sagatavota pārejas periodā, kad spēkā bija esošais fiskālās politikas tiesiskais regulējums, bet, to apstiprinot, stājās spēkā reformētais ES fiskālais ietvars, kas būs jāņem vērā, sagatavojot nākamā gada un vidēja termiņa budžetu.
Debatēs diskutēs ne tikai par valsts finanšu stāvokli, bet arī par budžeta prioritātēm nākamajam gadam un vidējam termiņam. Viens no galvenajiem valsts budžeta uzdevumiem ir ne tikai nodrošināt publiskos pakalpojumus un īstenot pretciklisku fiskālo politiku, bet arī nodrošināt labvēlīgus apstākļus ekonomikas attīstībai. Tāpēc šogad Stabilitātes programmai pievienots arī ziņojums par Latvijas ekonomikas attīstību un finanšu ministra ziņojuma ietvaros ir plānots uzklausīt arī ekonomikas ministra ziņojumu par ekonomisko politiku, savukārt pēc tam paredzētas deputātu debates.