Mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums salīdzināmajās cenās šā gada augustā pieaudzis par 0,8%, liecina jaunākie Centrālās Statistikas pārvaldes dati. Dalījumā pa preču grupām situācija gan ir visai atšķirīga. Pārtikas preces augustā tirgotas par 4,6% mazāk nekā pērnā gada augustā, kas šogad ir samazinājums jau piekto mēnesi pēc kārtas, savukārt nepārtikas preču mazumtirdzniecība ir palielinājusies par 5%, kas ir pieaugums jau piekto mēnesi pēc kārtas, bet degviela tirgota par 0,6% vairāk par apjomiem pērnā gada augustā.
Nepārtikas preču grupā noietu joprojām pozitīvi ietekmē informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mazumtirdzniecība (+8,9%). Ievērojami pieaugumi arī ziedu, augu, sēklu un mēslošanas līdzekļu (+14,8%) un lietotu preču (+16,8%) tirdzniecībā. Augusi arī tirdzniecība pa pastu vai interneta veikalos (+14,5%), kā arī mazumtirdzniecība ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem (+14,9%). Savukārt samazinājies mājokļu iekārtojuma preču (-12,5%) un grāmatu, avīžu un kancelejas preču (-12,2%) noiets, kā arī mazumtirdzniecība stendos un tirgos (-12,6%).
Šā gada astoņos mēnešos mazumtirdzniecības apjomi bijuši par 0,2% augstāki par apjomiem pērnā gada attiecīgajā periodā. Tostarp pārtikas preču tirdzniecība samazinājusies par 1,7%, nepārtikas preču noiets (bez degvielas) bijis par 0,9% lielāks, bet degvielas tirdzniecības apjomi auguši par 2,3%.
Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati norāda, ka kopējā summa darījumiem ar maksājumu kartēm mazumtirdzniecības vietās Latvijā un ārpus Latvijas šā gada astoņos mēnešos ir par 6,8% lielāka nekā pērnā gada astoņos mēnešos. Tas liecina par iedzīvotāju patēriņa palielināšanos, taču Latvijas mazumtirdzniecības nozarē tas neatspoguļojas. Viens no iemesliem šādai atšķirībai ir iepirkšanās ārzemēs reģistrētos mazumtirdzniecības veikalos ar interneta starpniecību, kas neietekmē Latvijas mazumtirdzniecības nozari. Ārzemēs reģistrētie maksājumi eiro izteiksmē šā gada astoņos mēnešos pieauguši par 23,7% un veidoja 11,1% no visiem maksājumiem.
Eiropas Komisijas apkopotais mazumtirdzniecības sentimenta indekss septembrī ir paaugstinājies pret iepriekšējo mēnesi un veido 2,9 punktus. Salīdzinājumam jāpiemin, ka mierīgos apstākļos, kad pasaulē nav ekonomisku satricinājumu, piemēram, no 2011. – 2019. gadam, vidējais indekss bija 6,3 punkti. Tirgotāji septembrī aptaujās norāda uz lielākiem tirgotajiem un sagaidāmajiem tirdzniecības apjomiem. Arī patērētāju konfidences līmenis ir zemāks nekā ilgtermiņa vidējais (2011.-2029.g. -6,1) un septembrī veido -8,2 punktus.
Mazumtirdzniecības apjomi pēdējos divus mēnešus uzrāda pozitīvu tendenci, pieaugot otro mēnesi pēc kārtas, tomēr nav paredzams, ka pieaugums pret pērno gadu atlikušajos šā gada mēnešos palielināsies daudz straujāk. Pērnā gada pēdējā ceturksnī mazumtirdzniecības apjomi ievērojami palielinājās pret iepriekšējo ceturksni, tādējādi veidojot augstu bāzi šā gada nogalei. Turklāt iedzīvotāji arvien biežāk iepērkas tirdzniecības vietās ārpus Latvijas ar interneta starpniecību, kas nenāk par labu Latvijas mazumtirdzniecības nozarei. Paredzams, ka mazumtirdzniecības apjomi šogad varētu pieaugt par 0,5 – 1%, taču nākamgad pie nemainīgiem vai uzlabotiem ģeopolitiskajiem apstākļiem nozarē varētu atgriezties apjomu pieaugums 3 – 4% apmērā, kāds tas vidēji ir bijis 2011. – 2019. gadā.
