2024. gads Latvijas eksportētājiem bija ļoti izaicinošs, jo ārējās tirdzniecības aktivitātes kritums pērnajā gadā bija vērojams visā Eiropas Savienībā (ES) – eksporta tirgū, kas nodrošina gandrīz 70% no kopējā Latvijas preču eksporta. Vārgā ekonomikas izaugsme ES, ko negatīvi ietekmēja cīņa ar augstu inflāciju iepriekšējos gados un starptautisko piegādes ķēžu maiņa ģeopolitisko faktoru dēļ, vājināja apstrādes rūpniecību un būvniecības nozari ES, kas ir īpaši svarīga Latvijas preču eksportētājiem. 2024. gadā kopumā Latvijas preču eksporta vērtība faktiskajās cenās veidoja 18,7 miljardus eiro, kas bija par 1,9% mazāk nekā 2023. gadā. Tādējādi preču eksporta vērtība samazinājusies otro gadu pēc kārtas.
Noteicošā loma kopējā preču eksporta samazinājumā pērnajā gadā bija elektroierīcēm un mehāniskajām iekārtām, minerālproduktiem, satiksmes līdzekļiem, kā arī metāliem un to izstrādājumiem. Jāatzīmē, ka augstākminētajās preču grupās ir augsts reeksporta īpatsvars. Tajā pašā laikā tādām preču grupām kā koksne un koka izstrādājumi, ķīmiskās rūpniecības ražojumi bija fiksēts eksporta pieaugums. Tādējādi jāsecina, ka 2024. gadā preču eksporta samazinājumu galvenokārt ietekmēja reeksporta apjomu kritums. Precīzi statistiskie dati par reeksportu nav pieejami, tomēr lielākie eksporta samazinājumi tika fiksēti naftas gāzei, biodīzelim, mobilajiem telefoniem, speciālajām mehāniskajām iekārtam, traktoriem jeb tām precēm, kas netiek ražotas Latvijā.
Latvijas preču eksporta struktūrā dominējošā loma ir precēm ar zemu pievienoto vērtību. Atbilstoši Finanšu ministrijas novērtējumam, 67% no Latvijas preču eksporta vērtības veido zemo un vidēji zemo tehnoloģiju preces, piemēram, pārtikas un lauksaimniecības preces, tekstilmateriāli, koksne un to izstrādājumi, metāli un to izstrādājumi, minerālprodukti. Šādu preču ārējā tirdzniecība ir svārstīga, ko lielā mēra nosaka izejvielu cenu dinamika. Tādējādi tas pakļauj arī kopējo Latvijas preču eksportu būtiskām svārstībām, kā mēs to redzējām pēdējos gados. Zemo un vidēji zemo tehnoloģiju preču eksporta īpatsvars pakāpeniski samazinās, bet pārāk lēni, lai būtiski veicinātu kopējo preču eksportu. 2014. gadā jeb pirms desmit gadiem zemo un vidēji zemo tehnoloģiju preču eksporta īpatsvars bija tikai par trim procentpunktiem augstāks, veidojot 70%.
2024. gada decembrī preču eksporta vērtība bija par 4,5% mazāka nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada. Eksporta kritumu noteica lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta samazinājums, dzelzs atkritumu un metāllūžņu, kā arī dzelzs un tērauda izstrādājumu eksporta kritums. Papildus tam samazinājies arī elektroiekārtu un mehānisku ierīču eksports. Pērnā gada preču eksporta decembra dati vērtējami negatīvi, jo eksporta vērtība veidoja vien 1451 miljons eiro, kas uzskatāma par ļoti zemu. Tas liecina, ka arī šā gada sākumā turpināsies preču eksporta kritums. ES ekonomikas konfidence šā gada janvārī nedaudz uzlabojusies salīdzinājumā ar decembri, pieaugusi tieši būvniecības un rūpniecības nozare. Pozitīvi vērtējams arī tas, ka Latvijas apstrādes rūpniecības nozares apgrozījums eksportā pērnā gada decembrī pēc ilgstoša krituma palielinājies par 2,6% gada izteiksmē. Vienlaicīgi ASV īstenotā ārējās tirdzniecības politika un jauns protekcionisma vilnis pasaulē varētu bremzēt pasaules ārējo tirdzniecību.
Šā gada janvārī Starptautiskais Valūtas fonds, atjaunojot ekonomikas prognozes, palielināja pasaules ekonomikas izaugsmi 2025. gadā par 0,1 procentpunktu līdz 3,3%. Vienlaicīgi eirozonas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze tika samazināta par 0,2 procentpunktiem līdz 1,0%. Tomēr šīs prognozes bija izstrādātas vēl pirms ASV ieviesa muitas tarifus pret Ķīnu un paziņojuma, ka muitas tarifi varētu būt ieviesti arī citām valstīm.
