Kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā atbilstoši Valsts kases datiem bija 6 011,8 miljoni eiro, bet izdevumi 6 965,4 miljoni eiro. Saistībā ar pirmajā pusgadā izmaksāto aptuveni 1,2 miljardu eiro atbalstu Covid-19 seku mazināšanai tautsaimniecībai izdevumi, salīdzinot ar 2020. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, palielinājās par 1 307,2 miljoniem eiro jeb 23,1%. Saistībā ar straujo izdevumu kāpumu, kopbudžetā izveidojies deficīts 953,5 miljonu eiro apmērā, un tas ir par 822,2 miljoniem eiro vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā.
Ekonomikas atkopšanās veicināja nodokļu ieņēmumu pieaugumu, un kopbudžeta ieņēmumi šā gada sešos mēnešos bija par 485,1 miljonu eiro jeb 8,8% augstāki, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. To apjoms 2021. gada otrajā ceturksnī ik mēnesi ir būtiski pārsniedzis attiecīgā perioda ieņēmumu līmeni pērn.
Administratīvā sloga mazināšanai nodokļu maksātājiem ar 2021. gada 1. janvāri stājās spēkā vienotais nodokļu konts, bet maksājumus pa nodokļu veidiem Valsts ieņēmumu dienests (VID) attiecina tikai pēc to sasaistes ar attiecīgām deklarācijām, kuru iesniegšana var notikt arī vēlāk, tostarp turpmākajos mēnešos. Uz pārskata perioda beigām vienotajā nodokļu kontā no šogad veiktajiem maksājumiem nesadalītā daļa bija 264,4 miljoni eiro, ietekmējot nodokļu ieņēmumu datu salīdzināšanu ar iepriekšējo gadu.
Pirmajā pusgadā kopbudžetā sadalīto nodokļu ieņēmumi bija 4 374,7 miljoni eiro, kas bija par 203,5 miljoniem eiro jeb 4,9% vairāk salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Nozīmīgs pieaugums vērojams arī nenodokļu ieņēmumos, kas bija par 47,4 miljoniem eiro jeb 10,7% lielāki nekā iepriekšējā gada sešos mēnešos, veidojot 491,1 miljonu eiro.
Analizējot līdz šim sadalīto nodokļu apjomu, jāizceļ nozīmīgais pieaugums ieņēmumos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN), kam ieņēmumi bijuši par 192,5 miljoniem eiro jeb 17,1% augstāki nekā pērn pirmajā pusgadā. Aptuveni divas trešdaļas no PVN ieņēmumu pieauguma veido tirdzniecības nozares samaksāto nodokļu pieaugums, kas sasniegts, nozarei atkopjoties pēc Covid-19 ierobežojumu mazināšanas. PVN ieņēmumi arī par 6,7% pārsniedz 2019. gada PVN ieņēmumu līmeni, norādot uz atkopšanos pēc nozīmīgā ieņēmumu sarukuma 2020. gada pirmajā pusgadā un jau pārsniedzot pirmskrīzes līmeni. Ieņēmumi no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) pieauguši par 60,2 miljoniem eiro jeb 54,5%. Galvenokārt pieaugumu nodrošinājuši augstāki UIN maksājumi datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kā arī mežsaimniecības un mežistrādes nozarēs, informācijas un komunikācijas pakalpojumu un finanšu nozarēs. Akcīzes nodokļa ieņēmumi pirmajā pusgadā pieauguši par 23,5 miljoniem eiro jeb 4,8%, ņemot vērā augstākus ieņēmumus no naftas un tabakas produktiem.
Pēc Finanšu ministrijas novērtējuma lielākā daļa nesadalīto ieņēmumu nākamajā mēnesī vai arī vēlāk tiek pārdalīta sociālās apdrošināšanas iemaksām, tāpat arī iedzīvotāju ienākuma nodoklim (IIN), PVN un UIN. Līdz ar to sadalīto ieņēmumu apjoms no sociālās apdrošināšanas iemaksām pirmajā pusgadā bija tikai par 14 miljoniem eiro jeb 1% augstāks nekā iemaksāts pērn attiecīgajā periodā, lai gan kopumā darba samaksas fonds valstī palielinājies straujāk. Ieņēmumi no IIN pirmajā pusgadā, vienai daļai vēl saglabājoties nesadalītā veidā vienotajā nodokļu kontā, samazinājušies par 95,5 miljoniem eiro jeb 11,4%. To ietekmēja straujais atmaksu pieaugums pirmajā pusgadā, kā arī ar IIN neapliekamās ieņēmumu bāzes palielināšana šogad gan nodarbinātajiem, gan arī pensionāriem. Ņemot vērā IIN ieņēmumu apjoma samazinājumu pašvaldības pirmajā pusgadā nesaņēma likumā par “Par valsts budžetu 2021.gadam” pašvaldībām garantēto IIN ieņēmumu apmēru, tādējādi iztrūkumu 15,3 miljonu eiro apmērā no valsts pamatbudžeta jūlijā novirzīja pašvaldībām.
Nodokļu ieņēmumu apjoms kopumā atbilst pārskata periodā plānotajam, likumā apstiprinātais plāns tika izpildīts par 99,7%. Plāna pārpilde pirmajā pusgadā bijusi ieņēmumiem no PVN, UIN un nekustamā īpašuma nodokļa. Savukārt zemāki nekā plānots kopbudžetā bija ieņēmumi no IIN, akcīzes nodokļa, izložu un azartspēļu nodokļa, arī sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Nenodokļu ieņēmumu plāns valsts pamatbudžetā pārskata periodā izpildīts par 130,9%. Augstāku nekā plānots ieņēmumu līmeni noteica valsts kapitālsabiedrību norēķini par dividendēm, tāpat arī iepriekš neplānoti Valsts kases eiroobligāciju papildu emisijas prēmijas ieņēmumi un ieņēmumi no konfiscētajiem noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem. Būtisks pieaugums nenodokļu ieņēmumos bijis pašvaldību budžetā, kur tie kāpuši par 25,1 miljonu eiro jeb 84,7%. Pašvaldību budžetā atbilstoši Valsts kases datiem vērojams ieņēmumu pieaugums no zemes īpašuma pārdošanas, tāpat arī samaksātajām pašvaldību kapitālsabiedrību dividendēm.
Savukārt zemāki nekā pērn sešos mēnešos kopbudžetā bijuši ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP), kas samazinājās par 25,9 miljoniem eiro jeb 3,5% un veido 709,5 miljonus eiro. Zemāki ĀFP ieņēmumi skaidrojami ar atmaksu samazināšanos no Eiropas Komisijas līdz ar zemāku izdevumu līmeni Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai pērn.
Kopbudžetā izdevumu pieaugumu noteica valdības apstiprinātais atbalsts Covid-19 seku mazināšanai. Nozīmīgs izdevumu pieaugums pret 2020. gadu kopbudžetā vērojams jau kopš gada sākuma, sešos mēnešos izdevumiem pieaugot par 1 307,2 miljoniem eiro jeb 23,1%. Sociāla rakstura maksājumi kopbudžetā veido 2 773,5 miljonus eiro, kas bija par 966,7 miljoniem eiro jeb 53,5% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā. Tostarp izdevumi pensijām palielinājušies par 89,1 miljonu eiro jeb 7,7%, bet pārējiem pabalstiem par 877,5 miljoniem eiro jeb 136,1%.
Būtisko pabalstu izdevumu pieaugumu veido VID un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) veiktās izmaksas iedzīvotājiem un saimnieciskās darbības veicējiem atbilstoši valdības lēmumiem par atbalstu Covid-19 krīzē. Attiecīgi jāatzīmē pirmajā pusgadā VID izmaksātie 422 miljoni eiro uzņēmumiem grantu veidā apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, 128,2 miljoni eiro dīkstāves pabalstiem un 19,8 miljoni eiro algu subsīdijām. Savukārt VSAA pamatā martā-aprīlī veikusi 187,7 miljonu eiro izmaksas pabalstu veidā ģimenēm ar bērniem un 109,8 miljonus eiro pensionāriem un personām ar invaliditāti. VID izmaksātā atbalsta apjomi turpina saglabāties augstā līmenī, jūnijā sasniedzot 137 miljonus eiro, kas bija vairāk nekā jebkurā no pārējiem šā gada mēnešiem. Tomēr vairākas VID atbalsta programmas ar 30. jūniju tika pārtrauktas un izmaksas pamatā turpināsies tikai jūlija mēnesī, pēc kā sagaidāms, ka izdevumi pabalstiem kopbudžetā kopumā vairāk tuvināsies 2020. gada līmenim.
Valsts speciālajā budžetā joprojām būtisks pieaugums pret 2020. gadu vērojams izdevumiem slimības pabalstiem. Tie veikti 168,1 miljona eiro apmērā, kas bija par 42,2 miljoniem eiro jeb 33,5% vairāk nekā pērn sešos mēnešos. Atbilstoši VSAA datiem par 33,8% pieaudzis pabalsta saņēmēju skaits, kamēr vidējā pabalsta apjoms pat nedaudz samazinājies. Tikmēr izdevumi bezdarbnieka pabalstiem bija par 25,1 miljonu eiro jeb 27,9% zemāki nekā pērn sešos mēnešos, veidojot 64,8 miljonus eiro. VSAA dati liecina par aptuveni 15% samazinājumu gan pabalsta saņēmēju skaitā, gan arī pabalstu vidējā apjomā.
Subsīdijas un dotācijas kopbudžetā palielinājušās par 152,2 miljoniem eiro jeb 13,2%, veidojot 1 306,6 miljonus eiro. To kāpumu ietekmēja augstāki izdevumi veselības nozares finansēšanai. Kopumā izdevumi veselības nozares finansēšanai bija faktiski uz pusi augstāki nekā 2020. gada pirmajā pusgadā un valsts budžetā palielinājušies par 285,9 miljoniem eiro. Tāpat augstāki veselības nozares finansēšanas izdevumi sekmēja kopējā atlīdzības fonda izdevumu pieaugumu kopbudžetā, kas kopumā palielinājās par 135 miljoniem eiro jeb 10,4%, veidojot 1 431,5 miljonus eiro. Pieaugums atlīdzības izdevumos izceļams arī iekšlietu resorā, bet kopumā valsts budžeta līmenī tie palielinājās par 63,1 miljonu eiro jeb 9,5%. Savukārt pašvaldību budžetā izdevumu atlīdzībai pieaugums sasniedza pat 71,9 miljonus eiro jeb 11,4%, tostarp samaksa par papildu darbu augusi par 8,2 miljoniem eiro jeb 71,6%. Jāatzīmē, ka izdevumi atlīdzībai jūnijā ik gadu pašvaldību budžetā ir augstāki nekā citos mēnešos, kas pamatā saistāms ar papildu izmaksām pedagogiem, bet šā gada jūnijā izdevumi atlīdzībai bija par 27,8 miljoniem eiro jeb 23,6% augstāki nekā pērnā gada jūnijā, kas skaidrojams ar ātrākām izmaksām atlīdzībai pirms administratīvi teritoriālās reformas ieviešanas.
Pēc izdevumu līmeņa samazināšanās precēm un pakalpojumiem pērn, šā gada sešos mēnešos to izdevumi bija par 39,2 miljoniem eiro jeb 6,2% augstāki nekā pērn attiecīgajā periodā, sasniedzot 672,4 miljonus eiro. Augstāks izdevumu līmenis precēm un pakalpojumiem pārskata periodā bijis Nacionālajos bruņotajos spēkos un pašvaldību budžetā. Lielāki izdevumi pašvaldībās pirmajā pusgadā vērojami autoceļu pārvaldīšanai un uzturēšanai, kā arī izdevumiem ēdināšanai pašvaldības otrajā ceturksnī tērējušas vairāk nekā pērn. Turpretī samazinājums kopbudžetā vērojams kapitālajos izdevumos, kas, salīdzinot ar 2020. gada sešiem mēnešiem, sarukuši par 15,5 miljoniem eiro jeb 4% un kopbudžetā veidoja 370,9 miljonus eiro. Galvenokārt jāizceļ zemāks kapitālo izdevumu līmenis nekā pērn Nacionālajos bruņotajos spēkos.