Patēriņa cenas Latvijā turpina palielināties, jo vidējais patēriņa cenu līmenis 2025. gada februārī bija par 0,8% augstākas nekā janvārī. Tādējādi patēriņa cenas nepārtraukti pieaug kopš pērnā gada septembra. Svarīgi norādīt arī to, ka cenu kāpumam ir tendence paātrināties. Mēneša inflāciju ietekmēja cenu kāpums precēm par 0,8%, kā arī cenu pieaugums pakalpojumiem 0,7% apmērā. Savukārt starp pakalpojumu veidiem cenu kāpums bija fiksēts ūdensapgādei un citiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, mājokļa īres maksai, pirmsskolas un sākumskolas izglītības pakalpojumiem.
Gada izteiksmē cenu pieaugums bija izteiktāks, pārspējot pašas drosmīgākās prognozes par inflāciju šā gada februārī. Salīdzinājumā ar 2024. gada februāri patēriņa cenas palielinājās par 3,7%, kas bija straujākais pieaugums pēdējā pusotra gada laikā. Cenu kāpums bija fiksēts praktiski visām lielākajām un nozīmīgākajām preču un pakalpojumu grupām, izņemot gāzi un siltumenerģiju.
Lielāko devumu patēriņa cenu pieaugumā šā gada februārī noteica pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums par 5,7% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, tādējādi izskaidrojot 1,5 procentpunktus no februārī fiksētās inflācijas. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupa bija galvenais faktors cenu kāpumam pērnajā gadā, un tāds tas noteikti saglabāsies arī šogad. Pārtikas cenu pieaugums bija gaidāms, tomēr pašreizējos ekonomiskās attīstības, kā arī izejvielu cenu dinamikas apstākļos 5,7% pieaugums ir neatbilstošs. Ražotāju cenu dati par šā gada februāri vēl nav pieejami, bet janvāra dati liecina, ka cenas Latvijā saražotai un realizētai pārtikai gada izteiksmē palielinājās tikai par 1,7%. Kā redzams, starp pārtikas ražotāju un mazumtirdzniecības cenām pašlaik ir liela plaisa.
Izņemot dažas grupas, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums bija vērojams visām pārtikas grupām. Noteicošā loma augstajā pārtikas cenu pieaugumā ir piena produktiem, gaļai un gaļas izstrādājumiem, eļļai un kafijai. Savukārt pārtikas cenu pieauguma paātrinājumu, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, februārī noteica augstākas cenas maizei, svaigiem dārzeņiem un kafijai. Kopumā pārtikas cenu kāpumam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, sezonālie faktori, kas ietekmē svaigo dārzeņu cenu dinamiku. Otrkārt, ārējie faktori, kas izskaidro piena un kafijas cenu kāpumus. Treškārt, iekšējie faktori, ko raksturo darba samaksas spiediens. Sagaidāms, ka pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu pieaugums ap 5% saglabāsies arī turpmākajos mēnešos.
Būtisku devumu inflācijā noteica arī tabakas izstrādājumu cenu pieaugums. Tabakas izstrādājumu cenas šā gada februārī bija par 17,8% augstākas nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada, tādējādi izskaidrojot 0,4 procentpunktus no inflācijas. Tabakas izstrādājumu cenu kāpumu lielā mērā ietekmēja akcīzes nodokļa likmju palielinājums. Akcīzes nodokļa likmes tika palielinātas gan pērnā gada martā, gan šā gada janvārī, līdz ar to šā gada pirmajā ceturksnī bāzes efektu dēļ tabakas izstrādājumu cenu pārmaiņu ietekme uz inflāciju ir augsta.
Svarīgi atzīmēt arī elektroenerģijas cenu pieaugumu par 11,8%, salīdzinot ar 2024. gada februāri. Sagaidāms, ka elektroenerģijas cenu pieaugums turpmākajos mēnešos varētu vēl palielināties. Pie enerģijas cenām jāatzīmē, ka gāzei un siltumenerģijai turpinās deflācija. Gāze bija par 4,3% lētāka nekā pērnā gada februārī. Prognozējams, ka deflācija turpināsies arī martā un aprīlī, bet, sākot ar maiju, gāzes tarifi, visticamāk, tiks būtiski pārskatīti uz augšu.
Siltumenerģijas cena šā gada februārī bija par 9,6% zemāka nekā pērn. Vidējā temperatūra februārī bija zemāka nekā iepriekšējos šīs ziemas mēnešos, kas nedaudz palielinās siltumenerģijas rēķinus augstāka siltumenerģijas patēriņa dēļ. Tomēr, vērtējot šo apkures sezonu kopumā, jāatzīmē, ka tā bija labvēlīga patērētājiem gan siltāku laika apstākļu, gan zemāku siltumenerģijas rēķinu dēļ. Sagaidāms, ka siltumenerģijas deflācija turpināsies arī turpmāk. Siltumenerģijas tarifi tiks pārskatīti vasarā un tuvāk nākamajai apkures sezonai. Pašreiz grūti novērtēt, kādā apmērā varētu tikt pārskatīti tarifi, jo pašreiz gāzes cenas Eiropā ir būtiski augstākas nekā pērn, tomēr līdz gada vidum, kad sāksies aktīvākā gāzes krātuvju piepildīšana, tās varētu nedaudz samazināties.
