Piektdien, 28. maijā, publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati uzrāda strauju mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu šā gada aprīlī, apjomiem (salīdzināmajās cenās) palielinoties par 15,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu. Tik straujš pieaugums jau tika gaidīts, un to ietekmēja gan pagājušā gada zemā bāze, ieviešot stingrus ierobežojumus pandēmijas mazināšanai, gan tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana ar šā gada 7. aprīli.
Visstraujākais pieaugums šā gada aprīlī salīdzinājumā ar pērna attiecīgo periodu ir nepārtikas preču tirdzniecībā (bez degvielas), apjomiem pieaugot par 25,9%, ko labvēlīgi ietekmēja tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana ar aprīļa sākumu, ļaujot atsākt darbību veikaliem ārpus lielajiem tirdzniecības centriem, ievērojot epidemioloģiskos drošības pasākumus. Strauji pieauga informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu (par 57,1%), mājsaimniecības elektroierīču (par 24,4%), metālizstrādājumu, būvmateriālu un santehnikas (par 12,4%), kultūras un atpūtai paredzēto preču (par 26,3%) pārdošanas apjomi. Tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšanas iespaidā kāpuši apjomi apģērbu un apavu un stendu/tirgu mazumtirdzniecībā, attiecīgi par 45,9% un 44,8%.
Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjomi šā gada aprīlī auguši par 6,9% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu. Savukārt autodegvielas tirdzniecības apjomi aprīlī pieauga par 10,5% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, degvielas cenām atgriežoties pirmskrīzes līmenī. Degvielas cenu kāpums šā gada aprīlī sasniedza 25% palielinājumu attiecībā pret pērnā gada aprīli, kad Covid-19 pandēmijas ietekmē Brent markas jēlnaftas cena samazinājās līdz 18,38 ASV dolāriem par barelu, tādejādi sasniedzot zemāko līmeni pēdējo divdesmit gadu laikā.
Šī gada četros mēnešos mazumtirdzniecības kopējie apjomi uzrādījuši nelielu pieaugumu 0,2% apmērā pret pērnā gada attiecīgo periodu. Jāņem vērā, ka pērnā gada pirmie četri mēneši iekļāva Covid-19 pandēmijas sākumu, savukārt šā gada pirmie četri mēneši atspoguļo ierobežojumu mīkstināšanu un pērnā gada zemās bāzes ietekmi. Pārtikas mazumtirdzniecības apjomi šajā periodā uzrādīja 2,2% pieaugumu, degvielas mazumtirdzniecības apjomi palielinājās par 8,7%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjomi (atskaitot degvielu) samazinājās par 4,8%.
Eiropas Komisijas apkopotie uzņēmēju un patērētāju ekonomiskās konfidences dati šā gada aprīļa mēnesī liecina par strauju noskaņojuma uzlabošanos nozarē. Mazumtirgotāju konfidences rādītājs gandrīz sasniedzis pērnā gada augusta – oktobra līmeni, kad tika pārvarēta Covid-19 pirmā viļņa radītā negatīvā ietekme uz mazumtirdzniecību, taču pirmspandēmijas noskaņojuma līmenis vēl netika sasniegts. Tajā pašā laikā patērētāju vērtējums par savas mājsaimniecības finansiālo stāvokli šā gada februārī – aprīlī uzrāda augstākos rezultātus novērojumu vēsturē. Arī iedzīvotāju prognozes par savu finansiālo situāciju jau sasniedza pirmskrīzes līmeni. Pieaugumu uzrāda arī patērētāju konfidences līmeņi par lielāku pirkumu veikšanu, kā arī mājokļu remontu īstenošanu turpmākajos mēnešos, ko savukārt nosaka tirdzniecības ierobežojumu atvieglojumi.
Salīdzinot Baltijas valstu mazumtirdzniecības apjomus, Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī, situācija ir būtiski sliktāka kā Lietuvā un Igaunijā, kā liecina Eurostat dati. Latvijā mazumtirdzniecības apgrozījums gada pirmajā ceturksnī pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem uzrāda 4,7% kritumu pret pērnā gada pirmo ceturksni, turpretī Lietuvā un Igaunijā vērojami pieauguma tempi, attiecīgi par 4,9% un 5,0%. Latvijas mazumtirdzniecību ietekmēja stingrie ierobežojumi, kad tika atļauts iegādāties tikai noteiktu preču klāstu. Situācija Lietuvā būtiski uzlabojās marta mēnesī, kas būtiski ietekmēja arī ceturkšņa datus. Igaunijas mazumtirdzniecībā situācija bijusi stabilāka kā Lietuvā un Latvijā, dēļ salīdzinoši nelielajiem tirdzniecības ierobežojumiem. Šā gada aprīlī Lietuvā un Igaunijā mazumtirdzniecības apjomi pieauga attiecīgi par 35,7% un 23%.
Sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos mazumtirdzniecībā saglabāsies pieaugums, ko labvēlīgi ietekmēs gan ierobežojumu pakāpeniska atcelšana, gan arī ievērojamais pieaugums iedzīvotāju uzkrājumos.