Patēriņa cenas Latvijā turpina palielināties. Vidējais patēriņa cenu līmenis 2025.gada martā bija par 0,9% augstāks nekā februārī, ko ietekmēja preču cenu kāpums par 0,7%, kā arī cenu pieaugums pakalpojumiem 1,3% apmērā. Starp precēm straujākie cenu pieaugumi bija fiksēti pārtikai, izskaidrojot trešdaļu no fiksētās mēneša inflācijas. Sadārdzinājās arī alkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi. Savukārt starp pakalpojumu veidiem cenu kāpums bija fiksēts veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī pārvadājumu pakalpojumiem, ko noteica aviopārvadājumu cenu palielinājums.
Ja aviopārvadājumu cenu pieaugumu par 15,9% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi noteica sezonālie faktori, kuri vērojami pirmajā pavasara mēnesī praktiski katru gadu, tad noturīgo veselības aprūpes pakalpojumu cenu pieaugumu lielā mērā virza darba samaksas kāpums šajā nozarē. Savukārt pārtikas cenu palielinājumu par 1,3% salīdzinājumā ar februāri noteica vairāki ārējie un iekšējie faktori.
Gada izteiksmē cenu pieaugums bija 3,3% apmērā, kas ir nedaudz mazāks nekā februārī, bet ir augstāks, nekā tika prognozēts. Tāpat kā iepriekšējos mēnešos lielāko devumu patēriņa cenu pieaugumā šā gada martā noteica pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums par 6,4% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Tādējādi pārtikas un bezalkoholisko dzērienu devums patēriņa cenu pieaugumā sastādīja 1,7 procentpunktus, kas izskaidro vairāk nekā pusi no fiksētās inflācijas. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupa bija galvenais faktors cenu kāpumam pērnajā gadā, un tāds tas noteikti saglabāsies arī šogad. Sagaidāms, ka pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu pieaugums 6% apmērā saglabāsies arī turpmākajos mēnešos.
Izņemot dažas grupas, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums bija fiksēts visām pārtikas grupām. Noteicošā loma augstajā pārtikas cenu pieaugumā ir piena produktiem, gaļai un gaļas izstrādājumiem, eļļai un taukvielām, kafijai un šokolādei. Savukārt pārtikas cenu pieauguma paātrinājumu, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem (pārtikas cenu pieaugums šā gada janvārī bija 4,6%, bet februārī 5,7%), martā noteica augstākas cenas maizei, gaļai un gaļas izstrādājumiem, svaigiem dārzeņiem un augļiem, un šokolādei. Pārtikas cenu kāpumam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, sezonāli faktori, kuri ietekmē svaigo dārzeņu un augļu cenu dinamiku. Otrkārt, ārējie faktori, kuri izskaidro piena, eļļu, kafijas un šokolādes cenu kāpumus. Pasaules cenas uz augstākminēto pārtiku galvenokārt ietekmē laika apstākļi, kā arī ražas apjoms un kvalitāte no vienas puses un pieprasījums no otras puses. Treškārt, iekšējie faktori, ko raksturo darba samaksas spiediens gan pārtikas ražošanā, gan pārtikas mazumtirdzniecības nozarē.
Būtisku devumu inflācijā radīja arī tabakas izstrādājumu cenu pieaugums. Tabakas izstrādājumu cenas šā gada martā bija par 21,6% augstākas nekā attiecīgajā mēnesi pirms gada, tādējādi izskaidrojot 0,5 procentpunktus no inflācijas. Tabakas izstrādājumu cenu kāpumu lielā mērā ietekmēja akcīzes nodokļa likmju palielinājums. Akcīzes nodokļa likmes tika palielinātas gan pērnā gada martā, gan šā gada janvārī, līdz ar to šā gada pirmajā ceturksnī bāzes efektu dēļ tabakas izstrādājumu cenu pārmaiņas ietekme uz inflāciju ir augsta.
ASV muitas tarifu noteikšanai gan ES, gan pārējām lielākajām pasaules ekonomikām var būt divējāda ietekme uz inflāciju. Muitas tarifu ieviešana nozīmē importēto preču cenu pieaugumu. Ja ES atbildēs ar simetrisku soli un ieviesīs muitas tarifus ASV precēm, tad ASV ražotās preces sadārdzināsies. Tādējādi savstarpējie muitas tarifi palielinās preču cenas gan ASV, gan ES. Tomēr tirdzniecības kari rada bažas par pasaules ekonomikas attīstības perspektīvām. Tas savukārt negatīvi ietekmē finanšu un izejvielu tirgus. Naftas, gāzes, metāla cenas pasaulē būtiski samazinājās tajā brīdi, kad ASV noteica muitas tarifus. Līdz ar to tas varētu mīkstināt patēriņa cenu kāpumu, it īpaši tajās valstīs, kuras izejvielas importē. Vienlaicīgi jāatzīmē, lai arī procentu likmes gan ES, gan ASV ir samazinājušas, tās joprojām saglabājas samērā augstas, kas bremzēs potenciālu jaunu inflācijas vilni pasaulē.
