Latvijas apstrādes rūpniecībā pēc sekmīgas 2022. gada pirmās puses, jūlijs sācies ar 0,6% izaugsmi salīdzināmās cenās, kas ir zemākā izaugsme pret pērnā gada attiecīgo periodu kopš 2020. gada oktobra, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Savukārt Latvijas rūpniecība kopumā jūlijā samazinājusies par 2,9%, ko noteica straujais elektroenerģijas un gāzes apgādes kritums par 24,4% un ieguves rūpniecības samazināšanās par 3,1%.
Šā gada jūlijā apstrādes rūpniecībā negatīvus rādītājus uzrāda pārsvarā lielākās apakšnozares, tajā pašā laikā atsevišķām mazākajām nozarēm uzrādot augstus pieaugumus. Lielākā negatīvā ietekme uz apstrādes rūpniecību bijusi lielākajai apakšnozarei – kokrūpniecībai, kas šā gada jūlijā samazinājās par 8,3%. To ietekmē straujās cenu svārstības dažādiem koksnes produktiem. Arī nozīmīgajā pārtikas produktu ražošanā jūlijā bijis 2,4% samazinājums, kur mazākos ražotājus spēcīgi ietekmē dārgie energoresursi. Pirmo reizi kopš 2021. gada februāra par 3,6% samazinājusies arī gatavo metālizstrādājumu izlaide, savukārt būvmateriālu ražošana augusi vien par 0,6%. Turpretī starp mazākajām nozarēm lielāko pozitīvo pienesumu jūlijā nodrošinājusi tekstilizstrādājumu ražošana, ražošanas apjomiem pieaugot par 31,7%. Par 36,4% augusi arī metālu ražošana, 12,4% pieaugums elektrisko iekārtu izlaidē, 19,5% izaugsme automobiļu un piekabju un puspiekabju ražošanā un 26,9% pieaugums iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā.
Energoresursu jeb elektroenerģijas un gāzes apgāde turpina samazināties gada griezumā jau kopš šā gada janvāra, un jūlijā ražošanas apjomi bijuši par 24,4% zemāki nekā pērn. Tajā skaitā saražotie elektroenerģijas apjomi bijuši par 33,3% zemāki nekā pērn, ko noteica koģenerācijas staciju aktivitātes samazināšanās, tajā pašā laikā pieaugot hidroelektrostaciju ražotajiem apjomiem. Jūlijā elektroenerģija importēta 2,8 reizes vairāk nekā eksportēta.
Ražotāju cenu, ko ietekmē galvenokārt energoresursu sadārdzināšanās, gada pieaugums apstrādes rūpniecībā iepriekšējos trīs mēnešus pēc kārtas pārsniedza 20% atzīmi, jūlijā pirmo reizi samazinoties līdz 18,7%, kas rūpniekiem gan nozīmīgu atslogu nedod. Ražošanas cenas samazinās kokrūpniecībā un mēbeļu ražošanā, ko ietekmē augstas bāzes efekts pērnā gada jūlijā, izmaksām pieaugot par vairāk nekā 50%. Straujākie pieaugumi pēdējos mēnešos fiksēti būvmateriālu (31,6%), papīra un tā izstrādājumu (30,6%) un gumijas un plastmasas (29,3%) ražošanas izmaksās.
Eiropas Komisijas apkopotā ekonomiskās konfidences indeksa vērtība kopš šā gada februāra vidēji Eiropas Savienībā kritusies straujāk nekā Latvijā, taču šā gada augustā Eiropas konfidence joprojām saglabājas augstāka nekā Latvijā. Līdzīga situācija gan Eiropā, gan Latvijā vērojama arī rūpniecības nozares noskaņojumā, kur Latvijas rūpnieki norāda uz pasūtījumu skaita samazināšanos un saražoto apjomu krājumu izsīkšanu, tajā pašā laikā nedaudz samazinās arī paredzamie ražošanas apjomi. Aptauju rezultātos kā rūpniecību bremzējoši faktori tiek norādīti arī darbaspēka trūkums un ražošanas iekārtu uzturēšana, finansiālās grūtības atstājot kā vismazāk ietekmējošo faktoru.
Turpmākos mēnešus paredzama ārējā pieprasījuma mazināšanās pēc Latvijas ražojumiem, uz ko norāda pasūtījumu skaita samazināšanās gan Eiropā, gan ASV. Pieprasījumu pēc Latvijas ražojumiem negatīvi ietekmēs arī iedzīvotāju pirktspējas kritums, sākoties apkures sezonai un būtiski pieaugot izdevumiem par mājokli. Tajā pašā laikā, iestājoties ziemai, iespējams jauns ražošanas cenu lēciens dārgo energoresursu dēļ, kas sadārdzinās arī galaproduktu cenas.
