Atbilstoši Valsts kases datiem 2023. gada desmit mēneši noslēgti ar deficītu konsolidētajā kopbudžetā 148,2 miljonu eiro apmērā. Salīdzinot ar pērnā gada janvāri-oktobri, ir vērojama bilances uzlabošanās par 381,8 miljoniem eiro, bilancei lēnām atgriežoties pirmskrīzes gadu līmenī, kad desmit mēnešos tika uzkrāti ievērojami pārpalikumi. Šā gada oktobrī kopbudžetā izdevumi pieauguši atlīdzībai, kas pamatā saistāms ar pedagogu zemākās darba samaksas likmes palielināšanu no šā gada 1. septembra. Tuvojoties kalendārā gada beigām, aktīvāk tiek noslēgti investīciju projekti, līdz ar ko palielinās arī kopbudžeta izdevumi subsīdijām un dotācijām, kā arī kapitālajiem izdevumiem Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētu projektu īstenošanai.
Kopumā kopbudžeta izdevumi šā gada desmit mēnešos 12,9 miljardu eiro apmērā bija par 815,2 miljoniem eiro jeb 6,7% augstāki nekā gadu iepriekš. Izdevumu apjomam turpinot kāpt gan valsts speciālajā budžetā, gan pašvaldību budžetā, pārpalikums šajos budžeta līmeņos strauji samazinās. Savukārt valsts pamatbudžetā 2023. gada desmit mēneši noslēgušies ar ievērojami zemāku deficītu 484,9 miljonu eiro apmērā, kas bija par 757,5 miljoniem eiro mazāks nekā pērn, un pamatā skaidrojams ar pagājušajā gadā veiktajiem izdevumiem gāzes rezervju nodrošināšanai 430,4 miljonu eiro apmērā, kā arī ar būtiski zemākiem valdības tēriņiem šogad Covid-19 atbalsta pasākumu finansēšanai. FM prognozē izdevumu pieaugumu arī šā gada novembrī un decembrī, kas 2023. gadā rezultēsies ar kopbudžeta deficītu 1,3 miljardu eiro apmērā.
Valsts pamatbudžeta izdevumi šā gada desmit mēnešos 7,9 miljardu eiro apmērā bija teju pērnā gada līmenī, pieaugot par 63,7 miljoniem eiro jeb 0,8%, salīdzinot ar janvāri-oktobri pērn. Lēno izdevumu pieauguma tempu pamatā noteica par 334,6 miljoniem eiro jeb 29,1% mazāki izdevumi precēm un pakalpojumiem nekā desmit mēnešos pirms gada, kas skaidrojams ar augstiem tēriņiem pērnā gada septembrī un oktobrī gāzes rezervju iegādei. Tāpat izdevumi sociāla rakstura maksājumiem šogad sarukuši par 91,1 miljonu eiro jeb 14,5% un bija 536,3 miljoni eiro, kas saistāms ar ievērojami zemākiem tēriņiem atbalstam šogad, pērn izmaksājot vienreizējos pabalstus ģimenēm un senioriem, lai kompensētu negatīvo efektu no energoresursu cenu pieauguma.
Savukārt ievērojami labāka ES fondu finansējuma izmantošana šogad atspoguļojas pamatbudžeta subsīdiju un dotāciju, kā arī kapitālo izdevumu pieaugumā, kur šā gada desmit mēnešos pamatbudžeta ārvalstu finanšu palīdzības izdevumi sasniedza jau 1,3 miljardus eiro, kas ir par 376,7 miljoniem eiro vairāk kā pērn attiecīgajā periodā, tādējādi sekmējot kopējo investīciju kāpumu. Nozīmīgais izdevumu pieaugums saistāms ar strauju izdevumu kāpumu, noslēdzoties 2014.-2020. gada plānošanas perioda projektiem, kā arī ar Atveseļošanas fonda projektu uzsākšanu un arvien pieaugošajiem izdevumiem Rail Baltica infrastruktūras izbūvei. Rail Baltica izdevumi šogad no valsts pamatbudžeta pieauguši divas reizes salīdzinājumā ar 10 mēnešu periodu pērn, sasniedzot 121,7 miljonus eiro. Kopumā sagaidāms, ka šogad izdevumu apjoms šim projektam pārsniegs 150 miljonus eiro un turpinās pieaugt arī turpmākajos gados.
Pamatbudžeta izdevumi subsīdijām un dotācijām šā gada janvārī-oktobrī 2,8 miljardu eiro apmērā pieauga par 176,1 miljoniem eiro jeb 6,7% salīdzinājumā ar desmit mēnešiem pērn. Tas skaidrojams ar būtiski augstākiem izdevumiem atbalsta pasākumiem energoresursu cenu kāpuma mazināšanai, kā arī par 199,9 miljoniem eiro jeb 37,4% lielākiem izdevumiem investīcijām ES līdzfinansētu projektu īstenošanai, kas paredzēti energoefektivitātes pasākumiem daudzdzīvokļu māju, centralizētās siltumapgādes un veselības aprūpes infrastruktūrai, kā arī elektrovilcienu iegādei.
Savukārt kapitālajiem izdevumiem valsts pamatbudžetā šā gada desmit mēnešos vērojams kāpums par 140,7 miljoniem eiro jeb 24%, sasniedzot 726,5 miljonus eiro. Tostarp valsts pamatbudžeta izdevumi pamatkapitāla veidošanai (neņemot vērā transfertus pašvaldībām) 573,2 miljona eiro apmērā bija pat par 160,1 miljonu eiro jeb 38,8% augstāki nekā janvārī-oktobrī gadu iepriekš. Vairāk kā pusi no pamatkapitāla veidošanas izdevumu kāpuma (86,2 miljoni eiro) veidoja izdevumu pieaugums ES līdzfinansētu projektu īstenošanai, tai skaitā būvniecības projektiem satiksmes nozarē investēts par 71,9 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī izglītības un veselības nozarēs izlietots par 9,1 miljonu eiro lielāks investīciju apmērs pamatā datortehnikas, sakaru un transporta līdzekļu iegādei. Pārējo pamatkapitāla veidošanas izdevumu pieaugumu pamatā nodrošināja šā gada janvārī novirzītie 20,7 miljoni eiro jauna cietuma būvniecībai Liepājā, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” pārraudzīto projektu īstenošanai 54,3 miljoni eiro un par 59,2 miljoniem eiro vairāk izlietojot kapitālā remonta, rekonstrukcijas un būvniecības projektiem, kā arī transportlīdzekļu iegādei aizsardzības un iekšlietu resoros.
Valsts speciālajā budžetā šā gada desmit mēnešos pārpalikums 205,1 miljona eiro apmērā samazinājies par 166,9 miljonu eiro, salīdzinot ar desmit mēnešiem pērn, kas pamatā skaidrojams ar būtiski augstākiem izdevumiem valsts pensijām. Šā gada desmit mēnešos, ņemot vērā pērn veikto straujo indeksāciju, izdevumi vecuma pensijām sasniedza 2,3 miljardus eiro, pieaugot par 337,9 miljonu eiro jeb 16,9%. Līdzīgs pieauguma temps arī izdevumiem invaliditātes pensijām, kur vērojams kāpums par 33,2 miljoniem eiro jeb 17,7%, kopējiem izdevumiem sasniedzot 220,7 miljonus eiro. Ievērojami samazinoties slimības pabalstu saņēmēju skaitam (šā gada desmit mēnešos par 28%), par 30,5 miljoniem eiro jeb 10% sarukuši izdevumi slimības pabalstiem, sasniedzot 273,1 miljonus eiro. Taču, salīdzinot ar 2019. gada atbilstošo periodu (pirms pandēmijas), slimības pabalstu saņēmēju skaits šā gada desmit mēnešos joprojām ir par 21% augstāks. Izdevumi bezdarbnieka pabalstiem 129,2 miljonu eiro apmērā saglabājās tuvu pērnā gada desmit mēnešu līmenim, pieaugot vien par 8,8 miljoniem eiro jeb 7,3%, kur pabalsta saņēmēju skaita kritumu par 9,1% kompensēja par 54,1% lielāks piešķirtā pabalsta vidējais apmērs.
Arī pašvaldību budžetā šā gada desmit mēneši noslēgti ar pārpalikumu 65,6 miljonu eiro apmērā, taču tas bijis ievērojami zemāks - par 200,8 miljoniem eiro, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada. Lai gan pašvaldību budžetā vērojams straujš ieņēmumu kāpums par 186,9 miljoniem eiro jeb 6,9%, sasniedzot 2,9 miljardus eiro, izdevumi turpina palielināties straujāk, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu – par 387,8 miljoniem eiro jeb 15,9%, turklāt izdevumiem augot gandrīz visās izdevumu pozīcijās un sasniedzot 2,8 miljardus eiro.
Ievērojami pieauguši pašvaldību budžeta izdevumi atlīdzībai, ko veicināja gan minimālās algas paaugstināšana valstī no 500 eiro līdz 620 eiro no 2023. gada 1. janvāra, gan lielāki izdevumi pedagogu atalgojumam, un šā gada desmit mēnešos tie bija 1,3 miljardi eiro, kas ir par 198 miljoniem eiro jeb 17,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Piemēram, pedagogu atlīdzībai, kas tiek finansēta no valsts mērķdotācijām, 2023. gadā tika novirzīti 495 miljoni eiro, kas ir par 83 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Tāpat cenu kāpuma ietekmē turpina pieaugt izdevumi precēm un pakalpojumiem, kas šā gada janvārī-oktobrī 648,7 miljonu eiro apmērā bijuši par 96,8 miljoniem eiro jeb 17,5% lielāki nekā 2022. gada desmit mēnešos. Tā pašvaldībās vairāk tērēts par elektroenerģiju, kurināmo, ēdināšanu, kā arī par nekustamo īpašumu un autoceļu uzturēšanu. Pieauguši tēriņi arī pašvaldību sociāla rakstura maksājumiem 185,6 miljonu eiro apmērā, kas šā gada desmit mēnešos bijuši par 30 miljoniem eiro jeb 19,3% lielāki nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Augstāki izdevumi bijuši mājokļa pabalstiem, kas galvenokārt saistāms ar palīdzības sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, vairāk tērēts samaksai par pašvaldību sociālajiem pakalpojumiem, tostarp par sociālo aprūpi mājās un sociālās rehabilitācijas institūciju sniegtajiem pakalpojumiem. Jāatzīmē, ka no 2023. gada 1. jūlija ir palielināti minimālo ienākumu sliekšņi un atbilstoši likumdošanai tie tiks pārskatīti katru gadu janvārī. Palielinoties GMI un līdz ar to arī trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnim, aug arī trūcīgo personu skaits, tādējādi palielinās arī pašvaldību budžeta izdevumi, lai nodrošinātu attiecīgo pabalstu izmaksu. Pašvaldību budžetā, līdzīgi kā valsts budžetā, ir sagaidāms izdevumu pieaugums gada pēdējos mēnešos, pašvaldībām veicot gala norēķinus par piegādātajām precēm un pakalpojumiem, kas negatīvi ietekmēs bilanci pašvaldību konsolidētajā budžetā.
Savukārt, turpinoties labai nodokļu ieņēmumu izpildei, konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 12,8 miljardus eiro apmērā 2023. gada desmit mēnešos auguši par 1,2 miljardiem eiro jeb 10,3%, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, ieskaitot ieņēmumus vienotajā nodokļu kontā, šā gada desmit mēnešos iekasēti 10,4 miljardu eiro apmērā, kas ir par 997,1 miljonu eiro jeb 10,6% vairāk salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri-oktobri. Pozitīva dinamika darba samaksas fondā sekmē darbaspēka nodokļu ieņēmumu nemainīgi augstu pieauguma tempu visa perioda griezumā. Atbilstoši VID datiem darba samaksas fonds šā gada 9 mēnešos pieauga par 13,3%, vienlīdz strauji palielinoties tā apmēram gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā visās lielākajās tautsaimniecības nozarēs. Jāatzīmē, ka Valsts ieņēmumu dienesta deklarāciju dati pēdējos mēnešos uzrāda mērenu nodarbināto skaita samazinājumu pret 2022. gadu. Ja šā gada pirmajā pusgadā dati par nodarbināto skaitu uzrādīja augstāku līmeni pret 2022. gadu, tad šā gada 3.ceturksnī nodarbināto skaits jau ir nedaudz zem 2022. gada attiecīgā perioda līmeņa.
PVN ieņēmumi šā gada desmit mēnešos iekasēti 3,3 miljardu eiro apmērā, taču neskatoties uz ieņēmumu kāpumu periodā kopumā par 401,9 miljoniem eiro jeb 14,1%, VID dati pēdējos mēnešos liecina par ieņēmumu pieauguma tempu sabremzēšanos lielāko PVN maksātāju nozarēs – vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, kā arī elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes nozarēs, cenu un pieprasījuma faktoru ietekmē. Pārējo nozaru PVN ieņēmumos pamatā vērojams pieaugums. Savukārt ar uzņēmumu sadalāmās peļņas apmēra pieaugumu, tai skaitā atsevišķos valsts uzņēmumos, saistāms straujais UIN ieņēmumu kāpums par 156 miljoniem eiro jeb 47,8% šā gada desmit mēnešos. Lielākās šā nodokļa iemaksas vērojamas enerģētikas, mežsaimniecības, tirdzniecības un finanšu pakalpojumu nozarēs.
Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi 920,7 miljonu eiro apmērā šā gada desmit mēnešos iekasēti par 184 miljoniem eiro jeb 25% vairāk nekā gadu iepriekš, ko pamatā veicināja gada pirmajā pusē veiktie valsts lielāko kapitālsabiedrību dividenžu maksājumi. Tā AS "Latvenergo" šā gada maijā dividendēs valstij no pērnā gada peļņas izmaksāja 134 miljonus eiro, kas ir par 63,8 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Arī AS “Latvijas valsts meži” šā gada jūnijā dividendēs izmaksāja 162,5 miljonus eiro jeb par 91 miljonu eiro vairāk nekā pērn. Valsts nodevās šā gada desmit mēnešos iekasēts par 40 miljoniem eiro jeb 29% vairāk nekā atbilstošajā periodā pirms gada, tostarp valsts nodeva par naftas produktu drošības rezervju uzturēšanu iekasēta par 34,3 miljoniem eiro lielākā apmērā nekā pērn. Savukārt procentu ieņēmumi no depozītiem un kontu atlikumiem šā gada desmit mēnešos pieauguši par 51,6 miljoniem eiro, kas saistāms ar Eiropas Centrālās bankas īstenoto monetāro politiku inflācijas ierobežošanai, kā rezultātā sākot ar 2022. gada 21. jūliju tika veikta procentu likmju vairākkārtēja paaugstināšana.
Atbilstoši FM prognozēm vispārējās valdības budžeta deficīts 2023. gadā sasniegs 2,7% no IKP.
