Pēc krituma šā gada janvārī, Latvijas preču eksporta vērtība februārī palielinājusies vien par 0,1%. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, preču eksporta vērtība šā gada februārī veidoja 1579 milj. eiro, kas kopumā bija pērnā gada līmenī. Ņemot vērā, ka iepriekšējos divos gados preču eksports samazinājies, eksporta dinamika šā gada sākumā nevieš optimismu.
Neskatoties uz to, ka kopējā preču eksporta dinamika saglabājās nemainīga, pārmaiņas preču grupās ir būtiskas. Minerālproduktu eksporta vērtība palielinājusies par 38,6%, ko noteica augstāks autobenzīna un dabasgāzes reeksports, kā arī elektroenerģijas eksports. Tāpat būtiski palielinājies arī lauksaimniecības un pārtikas preču eksports, kopumā par 6,2% salīdzinājumā ar pērnā gada februāri. Preču eksportu šajā grupā pozitīvi ietekmēja augstāks piena pārstrādes produktu, graudaugu un eļļas augu sēklu eksports. Vienlaicīgi šā gada februārī par 16,4% samazinājās ķīmiskās rūpniecības ražojumu eksports, ko noteica būtisks (-12,2 milj. eiro) farmaceitisko produktu eksporta samazinājums uz Krieviju, kā arī biodīzeļa eksporta samazinājums uz Nīderlandi (-10,1 milj. eiro). Tāpat būtiski samazinājies arī koka un koksnes izstrādājumu, kā arī satiksmes līdzekļu eksports, attiecīgi par 5,4% un 15,8%, salīdzinot ar pērnā gada februāri.
Svarīgi norādīt, ka tieši šodien stājas spēkā ASV noteiktie muitas tarifi preču importam no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Lai arī preču eksports uz ASV pēdējos gados pieaudzis līdz 534 milj. eiro, ASV preču eksporta tirgus ar 2,8% īpatsvaru nav tik nozīmīgs, lai būtiski ietekmētu preču eksporta dinamiku. Svarīgi – preču eksports uz ASV netiek apturēts. Muitas tarifu būtība ir iekasēt vairāk nodokļu ieņēmumu, nevis apturēt importu, līdz ar to sagaidāms, ka Latvijas preču eksports turpinās plūst uz ASV, taču mazākā apmērā.
Muitas tarifi 20% apmērā attiecas praktiski uz visām preču grupām, izņemot farmācijas izstrādājumus, pusvadītājus, zeltu, kā arī uz citus dārgmetālus un minerālus, kuri nav pieejami ASV. Muitas tarifs neattiecas arī uz varu un zāģmateriāliem. Tomēr attiecībā uz varu un it īpaši uz zāģmateriāliem, kas ir galvenā Latvijas eksporta prece uz ASV, tad par šīm divām preču apakšgrupām notiek izmeklēšana. Tas nozīmē, ka vēlāk ASV varētu piemērot muitas tarifu arī šīm precēm.
Finanšu ministrija februārī prognozēja, ka 2025. gadā kopējā Latvijas preču un pakalpojumu eksporta vērtība palielināsies par 1,4%, kas pati par sevi bija konservatīva prognoze, kura bija izstrādāta vēl pirms izziņotajiem muitas tarifiem. Ir skaidrs, ka tirdzniecības kari negatīvi ietekmēs gan Latvijas preču eksportu, gan ekonomiku kopumā. ASV noteikto muitas tarifu tiešā ietekme uz Latvijas ekonomiku un ārējo tirdzniecību varētu būt samēra maza. Savukārt netiešā ietekme, kas atspoguļosies caur Eiropas Savienības ekonomikas izaugsmes palēninājumu, varētu būt jūtama. Tas mazinās pieprasījumu pēc Latvijas precēm ES jeb noieta tirgū, kas pērnajā gadā veidoja 68,8% no kopējās preču eksporta vērtības. Tarifu ietekme uz Eiropas ekonomiku kopumā ir daudz lielāka nekā uz Latvijas ekonomiku, ņemot vērā, ka eksports uz ASV veido vairāk nekā 20% no kopējā ES eksporta. Īpaši smagi skartas ir lielās autobūves valstis, tajā skaitā Vācija, kas ir trešā lielākā Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalsts. Apstākļos, kad ASV piemēro tirdzniecības tarifus gan ES, gan citām pasaules ekonomikām, ātri pārorientēt uz ASV eksportētās preces uz citiem tirgiem būs grūti.
Vienlaicīgi jāatzīmē, ka pašreiz Latvijas ekonomikā ir spēcīgi pozitīvi faktori, kas varētu absorbēt vai mīkstināt muitas tarifu negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku. 2025. gadā tiek prognozēta būtiski lielāka ES fondu investīciju plūsma. Pakāpeniski kļūst spēcīgāka kreditēšana. Tas kopā ar labākiem finanšu nosacījumiem varētu veicināt investīciju aktivitāti Latvijā. Jāsecina, ka pasaules ekonomikā ir liela nenoteiktība. Muitas tarifu ietekme uz ES ekonomiku, kā arī uz Latvijas ekonomiku, tajā skaitā, būs atkarīga no atbildes soļiem attiecībā uz ASV eksportu, kā arī no pieaugošās konkurences par noieta tirgiem ES iekšienē.
