Neskatoties uz ģeopolitiskās situācijas saasinājumu Eiropā, Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums turpina strauju izaugsmi. 2022. gada martā preču eksporta vērtība veidoja 1754 miljonus eiro, kas bija par 31,4% vairāk nekā pērnā gada martā. Šāds eksporta pieaugums bijis pat nedaudz straujāks nekā janvārī un februārī, tādējādi šā gada pirmajā ceturksnī preču eksporta vērtība palielinājusies par 30,2% salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo ceturksni.
Būtisks faktors straujai un noturīgai preču eksporta izaugsmei ir cenu kāpums. Dati par martu vēl nav pieejami, bet februāra dati liecina, ka eksporta vienības vērtības indekss gada laikā ir palielinājies par 20,2%. Tas nozīmē, ka reālā izteiksmē (jeb izslēdzot cenu ietekmi) preču eksporta vērtība pieaugtu par 11,2%, nevis par 31,4%. Cenu kāpums vērojams praktiski visām izejvielām, proti energoresursiem, pārtikai, metāliem, koksnei. Izejvielu cenu kāpums kopā ar loģistikas traucējumiem, ko ietekmē augošs globālais pieprasījums un augstas degvielas cenas, sadārdzina gala preču cenu.
Augsts izejvielu cenu līmenis saglabāsies visu šo gadu. Tādējādi nominālā izteiksmē preču eksporta vērtība saglabāsies augsta arī turpmākajos mēnešos. Vienlaicīgi Krievijas iebrukums Ukrainā bremzēs eksporta attīstību. Ja neņem vērā eksporta kritumu šā gada martā uz Nigēriju, kuram galvenokārt ir sezonāla rakstura iemesli, tad eksporta samazinājums uz Krieviju un Ukrainu bijis vislielākais starp visām valstīm un tuvākajā laikā apjomi noteikti neatjaunosies. Preču eksports uz Ukrainu samazinājies par 75% jeb par 14 miljoniem eiro, bet uz Krieviju par 9% jeb 9 miljoniem eiro. Krievijas tirgus ir bijis viens no lielākajiem Latvijas eksportam, tomēr pēdējos gados tā īpatsvars pakāpeniski samazinās. Pērnajā gadā eksports uz Krieviju veidoja 7,3% no kopējās Latvijas preču eksporta vērtības. Savukārt šā gada martā eksporta īpatsvars samazinājies līdz 5,1%. Ņemot vērā pret Krieviju ieviestās sankcijas, svārstīgo rubļa kursu, kā arī Eiropas uzņēmumu atteikšanos no sadarbības, eksports uz šo valsti turpinās samazināties arī turpmāk.
Ģeopolitiskie notikumi pasliktināja ekonomikas attīstības perspektīvas visā pasaulē. Starptautiskā Valūtas fonda jaunākās ekonomikas prognozes, kas atjaunotas šā gada aprīlī, liecina, ka pasaules ekonomikas izaugsme šogad varētu sasniegt 3,6%, kas ir par 0,8 procentpunktiem mazāk nekā bija paredzēts iepriekšējās prognozēs. Savukārt pasaules ārējās tirdzniecības apgrozījums salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm ir par 1 procentpunktu mazāks. Eirozonas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2022. gadā veidos 2,8%, kas par 1,1 procentpunktu mazāk. Svarīgi norādīt, ka atkarībā no kara ilguma, sekojošām iespējamām sankcijām pret Krieviju, kā arī izejvielu cenu dinamikas, gan eirozonas, gan Latvijas ekonomikas izaugsme varētu būt mazāka.
Šā gada martā preču eksporta vērtības pieaugums bija fiksēts visām preču grupām. Lielāko devumu eksporta izaugsmē nodrošināja minerālproduktu eksporta trīskāršs pieaugums. Eksporta kāpumu šajā preču grupā veicināja lielāks dabasgāzes un elektroenerģijas eksports uz Lietuvu un Igauniju.
Būtisku devumu eksporta izaugsmē šā gada martā nodrošināja arī koka un koksnes, kā arī lauksaimniecības un pārtikas preču eksports. Koka un koksnes eksporta vērtība palielinājusies par 38,8% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Lai arī koka un koksnes eksports turpina palielināties un ir pietiekoši labi diversificēts gan noieta tirgu, gan eksportēto preču ziņā, tomēr augstās koksnes cenas nepastāvēs mūžīgi un jautājums par jaunu tirgu apgūšanu un jaunu preču izstrādi ir ļoti aktuāls. Savukārt lauksaimniecības un pārtikas eksporta vērtība pieauga par 24,9%, ko veicināja piena produktu un eļļas augu sēklu eksports.
