Novembrī visvairāk mazumtirdzniecības nozari ietekmēja nepārtikas preču apgrozījuma sarukums par 7,3%, ko noteica nepārtikas veikalu nestrādāšana mājsēdes laikā. Pirmo reizi kopš 2020. gada aprīļa, kad pandēmija skāra Latvijas ekonomiku, par 2,6% samazinājušies arī degvielas tirdzniecības apjomi, kas skaidrojams gan ar preču piegāžu pārtraukšanu veikaliem, kas bija slēgti mājsēdes laikā, gan ar iedzīvotāju lielāku piesardzību sava privātā auto izmantošanā, degvielas cenām sasniedzot jaunus rekordus. Savukārt pārtikas tirdzniecības apjomi saglabājas tuvu pērnā gada līmenim, pieaugot par 0,3%. Pārtikas produktu tirdzniecības apjomus ietekmē arī tradicionālo ēdinātāju darbība, kas pandēmijas periodā ir traucēta, turpretī lielākie ātrās ēdināšanas uzņēmumi 2021. gadu vērtējuši kā veiksmīgu, sagaidot arī pozitīvu tendenci turpmākajā darbībā.
Starp nepārtikas preču grupām skaidri atspoguļojas pandēmiskā situācija un tās ierobežojumi, novembrī pieaugot vien farmaceitisko un medicīnisko preču tirdzniecībai (+6,2%), kā arī tirdzniecībai pa pastu vai interneta veikalos (+35,1%). Pārējās preču grupās fiksēti samazinājumi. No tiem lielākie ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (-13,9%), mājsaimniecības elektroierīču (-13,9%), būvmateriālu un santehnikas (-14,9%), kultūras un atpūtas preču (-15,5%) un apģērbu un apavu (-14,6%) mazumtirdzniecībā.
Lai arī 2021. gada ievads un noslēgums Latvijas mazumtirdzniecībā vērtējams ar mīnusa zīmi, tomēr pandēmiskās situācijas uzlabošanās vasaras mēnešos nodrošina kopējo izaugsmi vienpadsmit mēnešos 1,9% apmērā. Tajā skaitā nepārtikas precēm (izņemot degvielu) pieaugums par 1,6%, degvielas tirdzniecība augusi par 6,4%, bet pārtikas preču tirdzniecības apjomi palikuši pērnā gada līmenī (+0,03%).
Patēriņa cenas novembrī bijušas par 7,5% augstākas kā pērn, kas ir lielākais pieaugums kopš finanšu krīzes 2009. gadā. Tostarp, par 15% pieaugušas izmaksas par mājokli (elektrība, gāze, ūdens). Par 18,7% izmaksu pieaugums arī transporta izdevumiem, ko ietekmē augošās degvielas cenas. Savukārt pārtikas preces novembrī bijušas par 5,6% dārgākas kā pērn, ko visvairāk izjūt iedzīvotāji ar zemu ienākumu līmeni.
Naftas cena par barelu līdz ar jaunā vīrusa paveida atklāšanu ir nedaudz nokritusies un 29. decembri sasniedz 75 dolārus, oktobrī un novembrī pārsniegtās 84 dolāru atzīmes vietā. Tajā pašā laikā eksperti norāda, ka optimismam nav pamata un cenas kritums nebūs ilglaicīgs. Tikmēr degvielas cenas Latvijā augušas par 39,1% pret pērnā gada novembri, kad vēl bija vērojams degvielas cenu samazinājums.
Eiropas Komisijas apkopotais patērētāju un uzņēmēju sentimenta indekss šā gada novembrī liecina par noskaņojuma pasliktināšanos, kas skaidrojams ar valdības noteikto mājsēdi un energoresursu krīzi. Taču rādītāji joprojām ir krietni augstāki, kā tie bija pandēmijas pirmā un otrā viļņa laikā. Tirgotāji norāda uz zemiem pārdošanas apjomiem pēdējo mēnešu laikā, turklāt neparedz strauju pieaugumu turpmākos mēnešus. Pieaugumu tirgotāji sagaida vien attiecībā uz cenām, to paredzot līdzīgā apmērā kā pēc finanšu krīzes 2011. gadā. Savukārt patērētāju noskaņojums krities, sagaidot gan valsts ekonomiskās situācijas, gan sava finansiālā stāvokļa pasliktināšanos.
Turpmāk situāciju noteiks energoresursu cenu kāpuma ietekme uz Latvijas ekonomiku, kā arī iespējamie valdības lēmumi energoresursu izmaksu kompensēšanai. Tajā pašā laikā pasaulē, un arī Latvijā, izplatās jaunais Covid-19 vīrusa Omikrona paveids, kas atkal var draudēt ar jauniem ierobežojumiem un ekonomikas izaugsmes bremzēšanos.