Kā liecina Valsts kases publicētie dati, konsolidētā kopbudžeta pārpalikums samazinājās no 607,1 miljona eiro deviņos mēnešos līdz 311,6 miljoniem eiro desmit mēnešos. Oktobrī, salīdzinot ar septembri, valsts pamatbudžetā ir vērojama būtiska deficīta palielināšanās, ko ietekmēja izdevumu pieaugums gan pamatfunkcijām, gan Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, kopumā ietekmējot kopbudžetā no gada sākuma uzkrātā pārpalikuma samazināšanos.
Valsts pamatbudžetā 2024. gada desmit mēnešos deficīts bija 197,2 miljoni eiro, savukārt valsts speciālajā budžetā un pašvaldību budžetā veidojās pārpalikums, attiecīgi 331,7 miljoni eiro un 115,9 miljoni eiro apmērā. Sagaidāms, ka, noslēdzoties šā gada darījumiem un rēķinu apmaksai, budžeta izdevumi turpinās palielināties novembrī un īpaši decembrī, kad tie var sasniegt pat divkāršu mēneša izdevumu apjomu salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem, un kopbudžetā veidosies deficīts. Atbilstoši Finanšu ministrijas šā gada novembra novērtējumam vispārējas valdības budžeta deficīts 2024. gadā varētu sasniegt 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada desmit mēnešos 14,4 miljardu eiro apmērā pieauga par 1,6 miljardiem eiro jeb 12,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Šā gada desmit mēnešu kopbudžeta ieņēmumu kāpumu (pēc naudas plūsmas metodoloģijas) lielā mērā skaidro saņemtie ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumi par īstenotajiem ES fondu projektiem, kas 2024. gada desmit mēnešos saņemti 1,7 miljardu eiro un ir par 637,7 miljoniem eiro jeb 59% vairāk nekā gadu iepriekš. Tostarp šā gada martā saņemts avansa maksājums Taisnīgas pārkārtošanās fondā 57,5 miljoni eiro un maijā saņemts otrais maksājums no ES Atveseļošanas fonda 335,7 miljoni eiro par 43 reformu un investīciju mērķu izpildi Latvijas valsts pārvaldes un tautsaimniecības modernizācijā, energoefektivitātē, reģionu attīstībā, kā arī izglītības, veselības un iedzīvotāju sociālās aizsardzības uzlabošanā. Tieši augstie ĀFP ieņēmumi par iepriekšējā perioda projektiem turpina nodrošināt pārpalikumu kopbudžetā, taču jāvērš uzmanība, ka atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai ĀFP ieņēmumi vispārējās valdības budžetā tiks atzīti ĀFP izdevumu līmenī, kas tiek sagaidīts zemāks nekā saņemtie maksājumi.
Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, kas 2024. gada desmit mēnešos (ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, bet neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) veidoja 11,1 miljardu eiro un bija par 726,5 miljoniem eiro jeb 7% lielāki nekā pirms gada. Ieņēmumu kāpumu turpina nodrošināt darbaspēka nodokļu ieņēmumi, kamēr pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir ar lejupvērstu tendenci, ko ietekmē zemā inflācija un vājš iekšzemes patēriņš. Lai gan nodokļi šā gada desmit mēnešos iekasēti vairāk nekā 2023. gada attiecīgajā periodā, tie nesasniedz budžetā plānoto. Salīdzinājumā ar plānoto šā gada desmit mēnešos nodokļi kopbudžetā (neieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) iekasēti 98,4% apmērā jeb par 182,4 miljoniem eiro mazāk.
PVN ieņēmumi 2024. gada desmit mēnešos iekasēti 3,2 miljardu eiro apmērā un ir samazinājušies par 91,2 miljoniem eiro jeb 2,8%, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn. Energoresursu cenu krasa samazinājuma ietekmē liela loma PVN kritumā bija energoapgādes nozarei. Tāpat arī lielākais PVN maksātājs – tirdzniecības nozare – iemaksājusi mazāk nekā pirms gada, tostarp vairumtirdzniecības nozarē vērojams iemaksu kritums, kamēr mazumtirdzniecības nozares iemaksas bijušas nedaudz augstākas nekā gadu iepriekš.
Joprojām augsti pieauguma tempi vērojami darbaspēka nodokļu ieņēmumiem. Ieņēmumi no valsts obligātajām sociālajām iemaksām 2024. gada desmit mēnešos pieauga par 333,6 miljoniem eiro jeb 10%, veidojot 3,7 miljardus eiro. Savukārt, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi 2024. gada desmit mēnešos sasniedza 2,3 miljardus eiro un bija par 257,7 miljoniem eiro jeb 12,6% augstāki nekā gadu iepriekš. Tostarp IIN ieņēmumi pašvaldību budžetā šā gada desmit mēnešos bija 1,7 miljardu eiro apmērā, kas ir par 193,4 miljoniem eiro jeb 12,6% lielāki nekā atbilstošajā periodā pērn, vienlaikus pārsniedzot periodā plānoto par 115,5 miljoniem eiro jeb 7,2%.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi 2024. gada desmit mēnešos bija 644,7 miljoni eiro. Straujais ieņēmumu kāpums par 162,6 miljoniem eiro jeb 33,7% salīdzinājumā ar desmit mēnešiem pirms gada skaidrojams ar banku veikto peļņas sadali saistībā ar izmaiņām UIN likumā, kur kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem no 2024. gada 1. janvāra noteikts pienākums veikt ikgadēju UIN piemaksu 20% apmērā. Iepriekš kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veica UIN samaksu vispārējā kārtībā, veicot nodokļa nomaksu peļņas sadales brīdī.
Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu veicināja arī nenodokļu ieņēmumi, kas 2024. gada desmit mēnešos iekasēti 1,1 miljarda eiro apmērā – par 177,8 miljoniem eiro jeb 19,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Ieņēmumu kāpumu pamatā veicināja par 56,9 miljoniem eiro jeb 17% lielākas valsts kapitālsabiedrību iemaksātās dividendes valsts pamatbudžetā (2024. gada desmit mēnešos veido 393,4 miljonus eiro) par pērnā gada peļņu. Tāpat, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas iepriekš īstenoto procentu likmju paaugstināšanu, par 62,2 miljoniem eiro lielāki nekā desmit mēnešos pirms gada bijuši valsts pamatbudžeta procentu ieņēmumi, veidojot 169,4 miljonus eiro (pieaugums pamatā par aizdevumiem, kā arī no depozītiem un kontu atlikumiem).
Kopbudžeta izdevumi 2024. gada desmit mēnešos bija par 1,1 miljardu eiro jeb 8,6% lielāki salīdzinājumā ar atbilstošo periodu gadu iepriekš, veidojot 14,1 miljardu eiro. Lielākais izdevumu kāpums kopbudžetā šā gada desmit mēnešos vērojams pamatfunkcijām, kur izdevumi atlīdzībai (3,2 miljardi eiro) pieauga par 438,3 miljoniem eiro jeb 15,6%, sociāla rakstura maksājumi (4,3 miljardi eiro) pieauga par 282,4 miljoniem eiro jeb 7% un procentu maksājumi, ņemot vērā augstās procentu likmes, par 136,5 miljoniem eiro jeb 67,1%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Atlīdzības kāpumu valsts pamatbudžetā (par 196,8 miljoniem eiro jeb 15,9% ) veicināja gan minimālās algas paaugstināšana valstī no 620 eiro uz 700 eiro ar šā gada 1. janvāri, gan atalgojuma pieaugums aizsardzības, iekšlietu un tieslietu sektorā strādājošajiem, tostarp gada sākumā veiktā izdienas pabalstu izmaksa iekšlietu un tieslietu resora amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm par katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem. Savukārt pašvaldību budžetā augstāki izdevumi pedagogu darba samaksai, kā arī minimālās algas celšana valstī kopumā izdevumus atlīdzībai kāpinājusi par 213,9 miljoniem eiro jeb 16,2%, izdevumiem sasniedzot 1,5 miljardus eiro.
Galvenais sociālā rakstura maksājumu avots ir valsts speciālais budžets, kur izdevumi šā gada desmit mēnešos bija 3,6 miljardi eiro, pieaugot par 241,9 miljoniem eiro jeb 7,3%. Izdevumi vecuma pensijām šā gada desmit mēnešos kāpuši par 151,9 miljoniem eiro jeb 6,5%, veidojot 2,5 miljardus eiro. Uzskaitē esošo vecuma pensiju saņēmēju skaits ir pērnā gada līmenī, savukārt, vecuma pensiju vidējais apmērs šā gada oktobrī pieaudzis par 8,5%. Lielāki izdevumi bijuši arī slimības pabalstiem, kas 2024. gada desmit mēnešos 317,2 miljonu eiro apmērā pieauga par 44,1 miljonu eiro jeb 16,2%. Izdevumu kāpums pamatā skaidrojams ar slimības pabalsta vidējā apmēra pieaugumu par 11%, salīdzinot ar desmit mēnešiem pērn, taču jāatzīmē, ka arī saņēmēju skaits turpina palielināties. Kopš gada sākuma, ņemot vērā vājo ekonomisko aktivitāti, vērojams bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaita pieaugums, kā arī pabalsta vidējā apmēra kāpums. Tā rezultātā valsts speciālā budžeta izdevumi bezdarbnieka pabalstam 154,6 miljonu eiro apmērā šā gada desmit mēnešos pieauguši par 25,5 miljoniem eiro jeb 19,7%, salīdzinot ar atbilstošo periodu pirms gada.
Kopbudžeta kapitālie izdevumi (pamatkapitāla veidošana) šā gada desmit mēnešos 1,1 miljarda eiro apmērā bija par 135,5 miljoniem eiro jeb 13,9% lielāki nekā gadu iepriekš. Tostarp valsts pamatbudžeta izdevumi pamatkapitāla veidošanai palielinājās par 194,2 miljoniem eiro jeb 33,9%, kamēr pašvaldību budžetā samazinājās par 49,1 miljonu eiro jeb 13,8%. Kapitālo izdevumu pieaugumu pamatfunkcijās noteica šā gada februārī veikts nozīmīgs avansa maksājums bruņojuma iegādei valsts pamatbudžetā (izdevumi pēc EKS metodoloģijas tiks uzskaitīti bruņojuma piegādes brīdī), savukārt izdevumi ES fondu projektiem kopumā samazinājās salīdzinājumā ar pagājušā gada desmit mēnešiem. Īpaši būtisks kapitālo izdevumu samazinājums ES fondu projektiem vērojams pašvaldību budžetā, jo ES fondu plānošanas pārejas periodā izdevumi jaunām investīcijām vēl ir mazākā apmērā nekā pērn. Investīciju pieaugums sagaidāms turpmākajos gados.
Kopumā Kohēzijas politikas ES fondu izdevumi, noslēdzoties iepriekšējam plānošanas periodam, 2024. gada desmit mēnešos bijuši 284,1 miljons eiro (tostarp 40,8 miljoni eiro pamatbudžeta kapitālie izdevumi), kas ir par 336 miljoniem eiro mazāk nekā pirms gada, jo vēl turpinās darbs nozaru ministrijās pie ES fondu ieviešanas normatīvā regulējuma, līdz ar to jaunu investīciju apjoma pieaugums sagaidāms turpmākajos gados. Lai veicinātu ātrāku finansējuma pieejamību investīcijām un projektu ieviešanu, izskatot Finanšu ministrijas regulāro pusgada ziņojumu valdībai, šī gada 19. novembrī Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par stingrāku disciplīnu ES fondu investīciju noteikumu izstrādē.
Atveseļošanas fonda projektiem desmit mēnešos veikti maksājumi 221,7 miljoni eiro (tostarp 68,6 miljoni eiro pamatbudžeta kapitālie izdevumi), kas ir par 78,7 miljoniem eiro jeb 55% vairāk nekā gadu iepriekš. Tomēr pēdējos gada mēnešos ir risks nespēt investēt gadā plānoto, ko rada dažādi administratīvie un kapacitātes izaicinājumi projektu ieviešanā, piemēram, jo īpaši nesekmīgu iepirkumu dēļ.
Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansētā RailBaltica projekta izdevumi 2024. gada desmit mēnešos valsts pamatbudžetā bija 131,9 miljoni eiro (tostarp 121,8 miljoni eiro pamatbudžeta kapitālie izdevumi), kas ir par 10,3 miljoniem eiro jeb 8,5% vairāk nekā atbilstošā periodā pirms gada. Tiek sagaidīts, ka šogad kopumā šim projektam tiks veikti budžeta izdevumi ap 205,4 miljoniem eiro.