Otrdien, 13. augustā, Ministru kabinets izskatīs Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par “zaļā budžeta” marķēšanu un turpmākiem soļiem tā ieviešanai Latvijā. Klimata neitralitātes nodrošināšana līdz 2050. gadam ir milzīgs globāls izaicinājums. Mērķa sasniegšanai ir būtiski finanšu resursus virzīt nepieciešamajiem pasākumiem. Latvija ir devusi un turpinās dot savu pienesumu klimata neitralitātes mērķa sasniegšanā.
“Eiropas Savienības klimatneitralitātes mērķis ir gana ambiciozs, tādēļ tā sasniegšanai ir jāpiedomā ne tikai pie personīgām, bet arī valstiskām rīcībām. Ar šiem pirmajiem soļiem ceļā uz “zaļo budžetu” gan paši sev, gan Eiropas Savienībai apliecinām, ka mums ir būtiski sasniegt vides aizsardzības un klimata mērķus. Budžeta marķēšana sākotnēji ļaus noteikt, cik liela daļa resursu tiek novirzīta mērķu sasniegšanai, un nākotnē to ņemt vērā jau budžeta veidošanas posmā,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Valsts budžeta resursiem ir būtiska loma šo procesu vadībā, tāpēc FM ir nākusi ar iniciatīvu turpmāk valsts pamatbudžeta sagatavošanas gaitā sniegt politikas veidotājiem un sabiedrībai informāciju par to cik “zaļš” ir valsts pamatbudžets, jeb valsts pamatbudžeta izdevumu un nodokļu atvieglojumu marķēšanu, tos sadalot piecās kategorijās – “zaļa” jeb labvēlīga un “brūna” jeb nelabvēlīga, kā arī “jaukta”, “neitrāla” un “neskaidra”. Jaunā pieeja budžeta izdevumu izvērtējumam neprasīs papildu budžeta izdevumus.
Lai arī klimata neitralitāte ir izaicinājums ar nozīmīgu makroekonomisku ietekmi, sākot šo darbu, ir lietderīgi jau sākumā marķēšanā ietvert arī pārējos Eiropas Savienības (ES) klimata un vides mērķus. FM piedāvā marķēšanu veikt, pamatā izmantojot ES Taksonomijas regulu, kurā ir aprakstīts, kādas darbības būtiski veicina vai būtiski kaitē kādam no sešiem regulā minētajiem vides mērķiem:
- klimata pārmaiņu mazināšana;
- pielāgošanās klimata pārmaiņām;
- ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība;
- pāreja uz aprites ekonomiku;
- piesārņojuma novēršana un kontrole;
- bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.
Šāda valsts pamatbudžeta izvērtēšana ir sarežģīts uzdevums un tam nepieciešama atbilstošas informācijas uzkrāšana un vērtētāju pieredze. Tāpēc FM plāno šo darbu veikt divos posmos. Pirmajā posmā analīze tiks veikta atsevišķu ministriju budžeta programmām izmēģinājuma veidā, identificējot un atrisinot šajā ceļā radušos šķēršļus. Informācija tiks iekļauta ikgadējā Fiskālo risku deklarācijā. Otrajā posmā plānots, ka no 2026. gada novērtējums tiks veikts visam valsts pamatbudžetam un informācija tiks pievienota atsevišķā budžeta likuma paketei pievienotajā Klimata deklarācijā. Šis darba tiks veikts kopā ar Klimata un enerģētikas ministriju un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju.
Jāatzīmē, ka FM jau šogad ir sākusi darbu un pirmā posma ietvaros ir veikusi marķēšanu FM resora budžeta programmām. Kopumā tika marķēti izdevumi 1 093,68 miljonu eiro apmērā. 337,17 miljoni eiro (30,83%) ir marķēti kā labvēlīgi, lielākā daļā jeb 667,31 miljons eiro (61,01%) ir marķēti kā neitrāli, 83,58 miljoni eiro (7,64%) tika marķēti kā neskaidri nepietiekošas informācijas dēļ un 5,62 miljoni eiro (0,51%) izdevumu tika klasificēti nelabvēlīgi.
Informatīvais ziņojums skatāms Tiesību aktu projektu portālā.