Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu un izdevumu plūsmu, būtiski palielinājās deficīts valsts pamatbudžetā, kamēr valsts speciālajā un pašvaldību budžetā bija vērojams pārpalikums.
2025. gada pirmajā ceturksnī konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 4,1 miljarda eiro apmērā bija par 42,3 miljoniem eiro jeb 1% zemāki nekā trijos mēnešos pirms gada. Ieņēmumu samazināšanos pamatā skaidro mazāks saņemto ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu, tostarp atmaksu no Eiropas Komisijas apjoms (par 219 miljoniem eiro), nekā gadu iepriekš, kas ir atbilstoši Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju ciklam. Savukārt, kopbudžeta izdevumi šā gada pirmajā ceturksnī pieauga par 520,5 miljoniem eiro jeb 12,8% un bija 4,6 miljardi eiro. Lielāki izdevumi saistāmi ar februārī veiktajiem avansa maksājumiem militārā inventāra iegādei valsts pamatbudžeta aizsardzības resorā, kā arī būtiski augstākiem izdevumiem Atveseļošanas fonda un Rail Baltica projektiem. Tāpat izdevumu pieaugums ir vērojams jaunā perioda Kohēzijas politikas fondu projektiem.
Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, šā gada pirmajā ceturksnī iekasēti par 202,3 miljoniem eiro jeb 6,6% vairāk salīdzinājumā ar 2024. gada attiecīgo periodu, veidojot 3,3 miljardus eiro. Kopumā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns (neieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) pirmajā ceturksnī tika pārpildīts par 54,4 miljoniem eiro un bija 101,6% apmērā. Plāna pārpildi sekmēja virsplāna uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi janvārī, kas bija saistāmi ar nodokļu maksātāju uzvedību, sadalot peļņu 2024. gada nogalē un uzņēmumiem izmaksājot dividendes fiziskām personām, jo no 2025. gada ienākumu pārsniegumam virs 200 000 eiro tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) papildlikme 3% apmērā. Tas veicināja UIN ieņēmumu pieaugumu šā gada pirmajā ceturksnī par 66,3 miljoniem eiro jeb 59,5%, kopumā iekasējot 177,9 miljonus eiro.
Tāpat kopbudžeta nodokļu pieaugumu turpināja noteikt kāpums darbaspēka nodokļu ieņēmumos, ņemot vērā kāpumu darba samaksas fondā. Salīdzinot ar situāciju pirms gada, šā gada pirmajā ceturksnī aprēķinātais darba samaksas fonda kāpums pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem palēninājās no aptuveni 10% pērn līdz 5,6% šogad, ņemot vērā zemāku vidējās darba algas pieaugumu tautsaimniecībā un nodarbināto skaita samazināšanos. Jāatzīmē, ka ar šā gada 1. janvāri tika paaugstināta minimālā alga no 700 eiro uz 740 eiro. Tādējādi valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas kopbudžetā (neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) šā gada pirmajā ceturksnī 1,2 miljardu eiro apmērā pieauga par 67,9 miljoniem eiro jeb 6,3%. Savukārt IIN ieņēmumi bija 623,7 miljoni eiro – par 49,7 miljoniem eiro jeb 8,7% augstāki nekā gadu iepriekš. Sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos ieņēmumos izteiktāk atspoguļosies fiksētā neapliekamā minimuma (510 eiro mēnesī) ieviešana, to piemērojot visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no bruto ienākuma apmēra un neapliekamā minimuma paaugstināšana pensionāriem (no 500 līdz 1000 eiro mēnesī), tādējādi mazinoties IIN pieauguma tempiem pret iepriekšējo gadu.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī 913,4 miljonu eiro apmērā iekasēti par 11,7 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk nekā pērn. PVN iemaksas šā gada trijos mēnešos palielinājušās par 3,1% salīdzinājumā ar 2024. gada attiecīgo periodu, kur jāizceļ pieaugums operāciju ar nekustamo īpašumu, būvniecības un mazumtirdzniecības nozarē. Savukārt PVN atmaksas šā gada pirmajā ceturksnī palielinājušās par 7,1%, tām būtiski pieaugot šā gada martā. Lielākas atmaksas veiktas būvniecības, apstrādes rūpniecības un vairumtirdzniecības nozarē. Jāatzīmē, ka atmaksu svārstības pa mēnešiem arī turpmākajos mēnešos ietekmēs PVN ieņēmumu apjomu.
Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi 2025. gada pirmajā ceturksnī iekasēti 184,5 miljonu eiro apmērā, t.i., par 18,3 miljoniem eiro jeb 9% mazāk nekā pērn. Ieņēmumu samazinājums galvenokārt saistīts ar to, ka 2024. gadā komercbankas maksāja nodevu, kas vēlāk tika novirzīta hipotekāro kredītu ņēmēju atbalsta kompensācijām. Pērn janvārī komercbanku veiktie nodevas maksājumi bija 24,2 miljoni eiro. Šāda veida iemaksa šogad nav noteikta, tāpēc kopējie ieņēmumi ir mazāki
ES fondu izdevumi noteica arī kopbudžeta izdevumus subsīdijām un dotācijām, kas šā gada pirmajā ceturksnī izlietoti viena miljarda eiro apmērā bija par 160,9 miljoniem eiro jeb 18,4% lielāki nekā trijos mēnešos pirms gada. No tiem valsts pamatbudžeta izdevumi ES fondu projektu īstenošanai pirmajā ceturksnī bija par 93,7 miljoniem eiro lielāki nekā gadu iepriekš, tostarp avansa maksājums ALTUM atbalsta programmai daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai 80,8 miljonu eiro apmērā. Izdevumu kāpums subsīdijām un dotācijām pamatbudžeta pamatfunkciju veikšanai par 66,2 miljoniem eiro jeb 11,3% šā gada pirmajā ceturksnī pamatā saistāms ar šā gada februārī veikto maksājumu 30 miljonu eiro apmērā ALTUM programmai “Aizdevumi ar kapitāla atlaidi”, kā arī klimata un enerģētikas resora šā gada pirmā ceturkšņa izdevumu pieaugumu par 35,7 miljoniem eiro programmai “Elektroenerģijas lietotāju atbalstam”.
Straujš kāpums bija vērojams procentu izdevumiem, kas, pieaugot par 55 miljoniem eiro jeb 38,2% salīdzinājumā ar trim mēnešiem pirms gada, sasniedza 199,1 miljonu eiro. Pieaugumu noteica galvenokārt procentu maksājumi par 2024. gadā emitētajām eiroobligācijām, kuri tika samaksāti pirmo reizi šogad. Jāatzīmē, ka šā gada pirmajā ceturksnī procentu izdevumu izpilde valsts pamatbudžetā sasniedza 43% no gada plāna. Nākamajos ceturkšņos procentu izdevumi būs mērenāki atbilstoši spēkā esošo aizņēmumu procentu samaksas grafikiem.
Lielāki kopbudžeta izdevumi šā gada pirmajā ceturksnī saistāmi arī ar aizsardzības izdevumiem, kur šā gada februārī veikts avansa maksājums 124,6 miljonu eiro apmērā militārā inventāra iegādei, tādējādi palielinot kopbudžeta izdevumus precēm un pakalpojumiem, kas kopumā šā gada pirmajā ceturksnī 585,4 miljonu eiro apmērā bija par 127,1 miljonu eiro jeb 27,7% augstāki nekā gadu iepriekš. Kopbudžeta kapitālie izdevumi šā gada pirmajā ceturksnī kopumā 330,1 miljona eiro apmērā bija par 31,7 miljoniem eiro jeb 10,6% lielāki nekā trijos mēnešos pirms gada, kur izdevumu kāpums vērojams pašvaldību budžetā (par 28,7 miljoniem eiro jeb 62%), pamatā ES fondu projektu īstenošanai. Šā gada pirmajā ceturksnī vairāk tērēts transporta būvēm (par 19,1 miljonu eiro), tostarp izdevumi Jāņa Čakstes gatves izbūvei šā gada pirmajā ceturksnī bijuši 8,2 miljoni eiro. Tāpat lielāki izdevumi bijuši kapitālā remonta un rekonstrukcijas darbiem (par 6,3 miljoniem eiro) un būvniecības projektiem (par 4,9 miljoniem eiro).
Kopbudžeta izdevumi atlīdzībai šā gada pirmajā ceturksnī 903,1 miljona eiro apmērā bija par 28,9 miljoniem eiro jeb 3,3% augstāki nekā gadu iepriekš. Tostarp valsts pamatbudžeta izdevumi atlīdzībai šā gada trijos mēnešos pieauguši par 0,3%, kur, no vienas puses, ir samazinājušies izdevumi darba devēju maksājumiem (par 24,8 miljoniem eiro jeb 18,3%), piemēram, izdienas pabalstiem iekšlietu un tieslietu resora amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm par katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem, kas bija vienreizējs maksājums pagājušā gada janvārī, taču vienlaikus vērojams atalgojuma pieaugums par 26 miljoniem eiro jeb 10,1%. Izdevumu kāpums saistāms ar atalgojuma pieaugumu iekšlietu sektorā strādājošajiem, tai skaitā Valsts policijā strādājošajiem izdevumi atalgojumam šā gada pirmajā ceturksnī bijuši par 9,6 miljoniem eiro augstāki, Ugunsdrošības un glābšanas dienestā – par 4 miljoniem eiro un Valsts robežsardzei – par 3,2 miljoniem eiro augstāki. Savukārt, pašvaldību budžetā izdevumos atlīdzībai vērojams kāpums par 4,2%, kas lielā mērā saistāms ar izmaiņām minimālajā algā un lielākiem izdevumiem pedagogu darba samaksai, kur no 2025. gada 1. janvāra par 2,6% palielināta minimālā atalgojuma likme visu jomu pedagogiem.
Atbilstoši šā gada aprīlī publicētajiem Eurostat datiem Latvijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706,2 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 0,6 procentpunktiem zemāks nekā 2023. gadā, kad deficīts bija 2,4% no IKP. Saskaņā ar Finanšu ministrijas aktualizētajām prognozēm Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028. gadam 2025. gada Progresa ziņojumam vispārējās valdības budžeta deficīts 2025. gadā tiek prognozēts 3,1% no IKP un, salīdzinot ar 2024. gadu, tas palielināsies, straujāk pieaugot izdevumiem nekā ieņēmumiem, pamatā ES fondu un aizsardzības investīcijām.
