Jaunākie ārējās tirdzniecības dati pozitīvi pārsteidz. Šā gada jūlijā preču eksporta vērtība sasniedza 1462 miljonus eiro, kas bija par 6,5% vairāk nekā pērnā gada jūlijā. Kopš 2023. gada aprīļa vērojama preču eksporta stagnācija, tāpēc jaunākie dati vieš optimismu turpmākā preču eksporta attīstībā. Vienlaikus jāatzīmē, ka šāds pieauguma temps, kāds bija jūlijā, turpmākajos mēnešos visticamāk nesaglabāsies un eksporta vērtība nākamajos mēnešos būs pērnā gada līmenī.
Detalizētāka preču eksporta analīze rāda, ka preču eksporta kāpumu jūlijā noteica pērnā gada zemā bāze, kā arī reeksporta pieaugums pārtikas un minerālproduktu preču grupās. Reeksporta plūsma ir samērā svārstīga un atkarīga no importa. Papildus tam pievienotā vērtība un ieņēmumi no reeksporta ir mazāki salīdzinājumā ar vietējās izcelsmes preču eksportu, un līdz ar to nav vēlama eksporta attīstība tikai uz reeksporta apjomiem. Tāpēc pozitīvi ir tas, ka būtisks eksporta pieaugums bija fiksēts arī koksnei un koka izstrādājumiem, kā arī metālu un to izstrādājumu preču grupām, kas ir vienas no lielākajām preču eksporta grupām un svarīgas apakšnozares Latvijas rūpniecībā.
Latvijas apstrādes rūpniecībā kopš 2022. gada maija samazinās ražošanas apjomi. Turklāt apstrādes rūpniecības apgrozījums eksportā šogad samazinās pat straujāk nekā vietējā tirgū realizētai produkcijai, kas atspoguļo vāju ārējo pieprasījumu pēc Latvijā ražotajām precēm. Ārējais pieprasījums joprojām saglabājas vājš. Aktuālākie Eiropas Savienības (ES) ekonomikas konfidences rādītāji neliecina par mājsaimniecību un uzņēmēju aktivitātes pieaugumu, kas varētu stimulēt ekonomisko aktivitāti. Ekonomikas konfidence ir pesimistiska galvenajos preču noieta tirgos – Igaunijā, Vācijā, Polijā un Somijā. Vērtējot kopējo ekonomisko noskaņojumu ES nozaru griezumā, jāsecina, ka situācija pakalpojumu nozarē un mazumtirdzniecībā ir nedaudz labāka. Savukārt konfidence rūpniecībā un būvniecībā, kas ir svarīgākās tieši Latvijas eksportētājiem, ES paliek pesimistiska. Latvijas rūpnieku novērtējums par jauniem pasūtījumiem šā gada trešajam ceturksnim būtiski pasliktinājies, kas arī negatīvi atspoguļo vājo ārējo pieprasījumu.
Vērtējot preču eksporta pārmaiņas pa grupām, jāsecina, ka šā gada jūlijā lielāko pozitīvo devumu kopējā preču eksporta pieaugumā noteica pārtikas un lauksaimniecības preču eksporta pieaugums par 15,2%, tādējādi nodrošinot 3,1 procentpunktu devumu jeb pusi no kopējā preču eksporta kāpuma. Nozīmīgāko ieguldījumu eksporta pieaugumā šajā preču grupā noteica alkoholisko dzērienu, eļļas augu sēklu, kā arī pārtikas rūpniecības atlieku eksporta pieaugums, ko lielā mērā nodrošināja reeksports. Palielinājies arī graudaugu eksports, bet mazākā apmērā nekā augstāk minētās preces. Jāatzīmē, ka graudaugu eksportam ir svarīga loma kopējā preču eksportā, jo tikai šī preču grupa vien pērn veidoja gandrīz 4% no kopējā preču eksporta. Šā gada septiņos mēnešos graudaugu eksporta vērtība bija par 21,3% zemāka nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Ja graudaugu raža un to kvalitāte šogad būs augsta, tad tas varētu veicināt arī preču eksportu, it īpaši rudens mēnešos, kad tradicionāli tiek novēroti gada lielākie graudaugu eksporta apjomi.
