Latvijas preču eksports pakāpeniski atgriežas uz izaugsmes ceļa. Šā gada oktobrī preču eksporta vērtība sasniedza 1719 milj. eiro, kas ir augstākā pusotra gada periodā. Tādējādi, preču eksporta vērtība bija par 10% augstāka nekā septembrī un par 1,3% austāka salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka eksporta pieaugums ir trausls, jo pieaugumu gada griezumā nodrošināja tikai divas preču grupas, proti, minerālproduktu, kā arī koksnes un koka izstrādājumu eksports. Kamēr citām lielākajām preču eksporta grupām, kas arī ir svarīgas Latvijas apstrādes rūpniecībai kā lauksaimniecības preces un pārtika, kā arī ķīmiskas rūpniecības ražojumiem tika fiksēts būtisks samazinājums. Tomēr sagaidāms, ka arī atlikušajos šā gada mēnešos preču eksportam būs fiksēts neliels pieaugums.
Minerālproduktu eksporta vērtība gada laikā palielinājās par 37,6%, sasniedzot 137 milj. eiro. Eksporta kāpumu šajā preču grupā veicināja straujš naftas eksportu pieaugums par 32 milj. eiro. Palielinājusies arī gāzes (+1,9 milj. eiro) un kūdras (+8,5 milj. eiro) eksporta vērtība. Naftas un gāzes eksportu veicināja augstāki reeksporta apjomi, jo arī importā pusē fiksēti līdzīgi pieaugumi, attiecīgi naftas imports pieauga par 40 milj. eiro, bet gāzes imports par 2,9 milj. eiro. Šā gada oktobrī naftas un gāzes importa apjomi gandrīz trīs reizes pārsniedza eksporta apjomus, kas nozīmē, ka starpība tiek patērēta uz vietas. Nafta, galvenokārt tika importēta no Somijas un Lietuvas, kamēr reeksportēta uz tādam valstīm kā Maroka, Nigērija un Tunisija. Naftas apjoms uz šīm trim valstīm šā gada oktobrī palienējies par 35 milj. eiro. Visticamāk šie tirdzniecības darījumi bija vienreizēji, jo 2023.gadā uz šim valstīm tika reeksportēta nafta uz kopējo vērtību 0,1 milj. eiro, bet šā gadā lielākie reeksporta apjomi tieši oktobrī. Ja no kopējās preču eksporta vērtības atņem naftas reeksporta pieaugumu, tad atlikusī eksporta vērtība šā gada oktobrī būtu par 0,6% zemāka nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Tas vēlreiz apliecina, ka preču eksporta izaugsme ir trausla, ko var ietekmēt vienreizējie darījumi.
Pozitīvi vērtējams koksnes un koka izstrādājumu eksporta pieaugums par 16,2%, sasniedzot 266 milj. eiro. Atšķirībā no minerālproduktu eksporta, koksnes eksportam ir ievērojami būtiskāka loma apstrādes rūpniecības nozarē, jo lielāka daļa no šīs preču eksporta grupas tika ražotas Latvijā nevis reeksportētas. Tomēr arī šajā preču eksporta grupā ir maz pozitīvu ziņu. Pirmkārt, šā gada oktobrī koksnes un koka izstrādājumu sasniegtā vērtība tikai nedaudz augstāka salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem. Otrkārt, lielāko devumu šīs preču grupas izaugsmē nodrošināja neapstrādāto kokmateriālo, kā arī garumā sazāģēto kokmateriālu eksporta pieaugums. Kokskaidu plātņu un saplakšana eksports arī palielinājies, bet būtiski mazākā apmērā. Tāda eksporta dinamika neliecina, ka koksnes un koka izstrādājumu eksporta struktūra varētu mainīties par labu precēm ar augstāku pievienoto vērtību.
Koksnes un koka izstrādājumu galvenie eksporta tirgi ir Eiropas Savienībā un Apvienotajā Karalistē. Vērtējot kopējo ekonomisko noskaņojumu Eiropas Savienībā nozaru griezumā, jāsecina, ka ES uzņēmēju konfidence rūpniecībā un būvniecībā, kas ir nozīmīgākas tieši Latvijas preču eksportētājiem, tajā skaitā kokrūpniecībai saglabājas pesimistiska, norādot uz to, ka pagaidām nav gaidāma koka un koksnes izstrādājumu strauja izaugsme. Konfidence rūpniecības nozarē ES ir sliktākā kopš 2020.gada vasaras. Situācija būvniecības nozarē ir nedaudz labāka, tomēr kopumā tā ir sliktāka nekā pagājušā gadā. Noskaņojums pakalpojumu nozarē, kā arī vērtējot situāciju ar patērētāju konfidenci, jāsecina, ka tā ir labāka, tomēr nevar balstīt Latvijas preču eksporta attīstību tikai uz šiem faktoriem. Kamēr neuzlabosies situācija būvniecībā un rūpniecībā, strauja Latvijas preču eksporta izaugsme nav gaidāma. Arī Latvijas rūpnieku novērtējums par eksporta pasūtījumiem par šā gada ceturto ceturksni uzlabojies salīdzinājumā ar trešo ceturksni, bet saglabājies pesimistisks.