Rūpniecības nozarē šā gada oktobrī uzrādīts pieaugums 2,4% apmērā salīdzināmās cenās, kas ir zemākā nozares izaugsme kopš pērnā gada oktobra, kad Latvijā pasliktinājās pandēmiskā situācija, sākoties Covid-19 otrajam vilnim, un tika fiksēts 0,9% samazinājums pret 2019. gada attiecīgo periodu, liecina Centrālā statistikas pārvaldes dati. Savukārt šā gada oktobrī mazākas izaugsmes cēloņi ir gan izejmateriālu trūkums, gan ražošanas izmaksu kāpums. Gada pēdējos mēnešos turpināsies ievērojams energoresursu cenu palielinājums, kas veidos jaunus izaicinājumus nozarē.
Šā gada oktobrī, rūpniecības izaugsmi veicināja apstrādes un ieguves rūpniecība, pieaugot attiecīgi par 3,9% un 3,1%, taču negatīvu ietekmi radīja elektroenerģijas un gāzes nozare, kur izlaide samazinājās par 7,1%.
Apstrādes rūpniecībā lielāko devumu izaugsmei oktobrī veidoja gatavo metālizstrādājumu (izņemot mašīnas un iekārtas) ražošanas apjomu palielinājums par 14,6%, kā arī mēbeļu ražošanas pieaugums par 30,6%, kur divciparu skaitļu palielinājumi vērojami jau kopš pērnā gada decembra. Strauja izaugsme turpinās arī ķīmisko izstrādājumu (+20%) un dažādu mehānismu un iekārtu (+21,6%) ražošanā. Kaut arī mēbeļu saražotie apjomi palielinās, oktobrī par 6,4% samazinājusies kokrūpniecības izlaide, kas ir lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare.
Desmit mēnešu griezumā, rūpniecības nozarē pieaugums 7% apmērā, tajā skaitā apstrādes rūpniecībā 8,1%, ieguves rūpniecībā 6,2%, bet elektroenerģijas un gāzes apakšnozarē 1,5%. Starp apstrādes rūpniecības nozarēm, nozīmīgākais pieaugums kokrūpniecībā (+6,5%), neskatoties uz kritumu šā gada oktobrī. Straujš pieaugums pret pērno gadu arī gatavo metālizstrādājumu (+8,9%), dažādu mehānismu un iekārtu (+21,9%), auto un to detaļu (+33,6%), kā arī mēbeļu (+27,8%) ražošanā. Turpretī par 34,2% sarukusi metālu ražošana.
Oktobrī elektroenerģijas un gāzes apgādē samazinājums par 7,1%, tostarp kopējie elektrostacijās saražotie apjomi kritušies par 16,1%, tajā skaitā hidroelektrostacijās kritums par 17,8%, bet koģenerācijas stacijās samazinājums par 18,1%. Zemie elektroenerģijas ražošanas apjomi veicina tās importa pārsvara pār eksportu palielināšanos. Oktobrī elektroenerģija importēta 2,6 reizes vairāk nekā eksportēta.
Arvien lielākas bažas Latvijas rūpniekos raisa augošās energoresursu cenas pasaulē, Eiropā un Latvijā. Šā gada 6. decembrī elektroenerģijas cena biržā sasniedza rekordaugsto 290,1 eiro par megavatstundu (pērn oktobrī vidēji – 37,7 eiro par megavatstundu) un turpmāk gaidāmi jauni rekordi. Papildu pieprasījumu pēc elektroenerģijas veido zemā gaisa temperatūra, tādējādi nav gaidāms, ka līdz pavasarim mazināsies pieprasījums pēc elektroenerģijas. Šā gada oktobrī elektroenerģijas patēriņa cena palielinājusies par 18,1% pret pērnā gada oktobri, bet dabasgāzes cena – par 53,1%. Desmit mēnešu griezumā elektroenerģijas cenas augušas par 4,1%, bet dabasgāzes – par 13,1%.
Jaunākie Latvijas rūpnieku ekonomiskās konfidences rādītāji liecina, ka noskaņojums nozarē pēc trīs mēnešu atrašanās uz ilgtermiņa vidējā rādītāja atzīmes ir pasliktinājies. Tas saistīts gan ar energoresursu krīzi, gan izejmateriālu un darbaspēka trūkumu. Uzņēmēji paredz zemākus pasūtījumu apjomus, līdz ar to arī zemāku saražotās produkcijas apjomu.
Savukārt Eiropas Savienībā ekonomiskās konfidences rādītājs jau ceturto mēnesi pēc kārtas nepieaug, taču joprojām saglabājas ļoti augstā līmenī, nedaudz pasliktinoties patērētāju noskaņojumam, kamēr uzlabojas konfidence mazumtirdzniecības nozarē.
Gada pēdējie mēneši Latvijas rūpniecības nozarē ir izaicinājumu pilni, sagaidot arī turpmāku cenu kāpumu energoresursiem, kas veidos arī augstākas saražoto gala produktu cenas, vēl vairāk palielinot inflācijas tempus. Turklāt nemazinās arī negatīvā ietekme no izejmateriālu un kvalificēta darbaspēka trūkuma.