Atbilstoši FM apkopotajai informācijai, kopumā 2023. gada četros mēnešos atbalsta pasākumiem izlietoti 360,9 miljoni eiro. Lai gan izdevumi atbalsta pasākumiem Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai šogad ir būtiski samazinājušies, taču izdevumi energoatbalsta pasākumiem 2023. gada četros mēnešos 345 miljonu eiro apmērā bijuši augstāki nekā attiecīgajā periodā pērn. Nozīmīgu daļu no energoatbalsta šogad veido siltumenerģijas un elektroenerģijas izmaksu pieauguma kompensācijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām, savukārt sociālie pabalsti kļuvuši mērķētāki, jo tiek maksāti atkarībā no ienākumu līmeņa. Jāpiemin arī, ka 2023. gada janvārī-aprīlī izmaksāti 14,8 miljoni eiro atbalstam Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Šā gada četros mēnešos izdevumiem atbalsta pasākumiem kopumā mazinoties, vērojama bilances uzlabošanās valsts pamatbudžetā, kur deficīts 194,5 miljonu eiro apmērā bijis par 211,9 miljoniem eiro mazāks nekā 2022. gada janvārī-aprīlī. Turpretī valsts speciālajā budžetā strauji augošie izdevumi pensijām 2023. gada četros mēnešos noteica deficītu 59,1 miljona eiro apmērā, pretēji 87,7 miljonu eiro pārpalikumam attiecīgajā periodā pērn. Lai gan pašvaldību budžetā šā gada četros mēnešos bijis pārpalikums 44,2 miljonu eiro apmērā, tas bijis ievērojami mazāks, par 120,5 miljoniem eiro, nekā 2022. gada janvārī- aprīlī, kas galvenokārt saistāms ar augstākiem tēriņiem komunālajiem maksājumiem energoresursu cenu sadārdzinājuma ietekmē, kā arī ar izdevumu pieaugumu atlīdzībai. Kopumā, atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem, 2023. gada četros mēnešos konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 171,7 miljoni eiro, kas ir par 89,2 miljoniem eiro lielāks salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu. Konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2023. gada janvārī-aprīlī 5,1 miljarda eiro apmērā bija par 533,4 miljonu eiro jeb 11,6% augstāki nekā gadu iepriekš. Savukārt, ieņēmumi auguši par 444,3 miljoniem eiro jeb 9,8%, salīdzinot ar 2022. gada četriem mēnešiem, un veido 4,9 miljardus eiro.
Augstāki kopbudžeta nodokļu ieņēmumi šā gada četros mēnešos, kas tika iekasēti 3,9 miljardu eiro apmērā un bija par 423,5 miljoniem eiro jeb 12% vairāk nekā janvāri-aprīlī pērn, pamatā nodrošināja ieņēmumu pieaugumu kopbudžetā. Šogad, līdzīgi kā iepriekšējā gadā, labi pieaugumi vērojami darbaspēka nodokļu ieņēmumos, palielinoties darba samaksas fondam. Savukārt straujais PVN ieņēmumu kāpums pamatā saistāms ar samaksātajiem nodokļiem tirdzniecības nozarē, ņemot vērā, ka šā gada janvārī-aprīlī patēriņa cenu indekss bija par 18,5% augstāks nekā četros mēnešos pērn. Augstās energoresursu cenas veicināja augstākus samaksātos nodokļus elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes nozarē. Jāatzīmē arī straujais UIN ieņēmumu kāpums, kas šā gada četros mēnešos bijis teju par trešdaļu augstāks nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Lielākas šā nodokļa iemaksas vērojamas finanšu pakalpojumu nozarē, mežsaimniecībā, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē.
Savukārt kopbudžeta izdevumu pusē 2023. gada četros mēnešos lielākos tēriņus veido sociāla rakstura maksājumi 1,7 miljarda eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, pieauguši mēreni – par 65,9 miljoniem eiro jeb 4,1%. Taču analizējot atsevišķi pa budžeta līmeņiem, situācija ir atšķirīga. Kamēr valsts pamatbudžetā šā gada četros mēnešos izdevumi sociāla rakstura maksājumiem sarukuši gandrīz uz pusi – par 186,5 miljoniem eiro jeb 48,6%, tikmēr valsts speciālajā budžetā izdevumi sociālai palīdzībai 1,4 miljarda apmērā pieauga par 228,4 miljoniem eiro jeb 19,6%. Izdevumu kritums pamatbudžetā skaidrojams ar ievērojami augstāku izdevumu bāzi 2022. gada attiecīgajā periodā – vienreizējā pabalsta izmaksāšanas dēļ laika posmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim 50 eiro apmērā ģimenēm ar bērniem un 20 eiro apmērā senioriem, lai kompensētu negatīvo efektu no energoresursu cenu pieauguma. Savukārt valsts speciālajā budžetā, ņemot vērā ļoti augsto pensiju indeksāciju, vērojami par 226,8 miljoniem eiro jeb 29,6% augstāki izdevumi vecuma pensijām, kā arī par 18,8 miljoniem eiro jeb 26,4% lielāki izdevumi invaliditātes pensijām. Taču jāatzīmē, ka izdevumi slimības pabalstiem šā gada četros mēnešos bijuši par 34,4 miljoniem eiro jeb 21,9% mazāki nekā janvārī-aprīlī pirms gada, kas skaidrojams ar būtisku pabalsta saņēmēju skaita kritumu, mazinoties saslimstībai ar Covid-19. Savukārt izdevumi bezdarbnieku pabalstiem palikuši pērnā gada četru mēnešu līmenī, jo pabalsta saņēmēju skaita kritumu kompensēja lielāks piešķirtā pabalsta vidējais apmērs. Arī pašvaldību budžetā šā gada četros mēnešos vērojams straujš izdevumu kāpums sociāla rakstura maksājumiem – par 22,8 miljoniem eiro jeb 40,6% salīdzinājumā ar 2022. gada janvāri-aprīli, izdevumiem pieaugot mājokļa pabalstiem un garantētā minimālā ienākuma pabalstu izmaksām, kas galvenokārt saistāms ar palīdzības sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem – izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem, nepilngadīgo izglītības nodrošināšanai, sociālā atbalsta pasākumiem.
Otri lielākie izdevumi kopbudžetā bijuši subsīdijām un dotācijām, kas šā gada janvārī-aprīlī 1,3 miljardu eiro apmērā pieauga par 172,1 miljonu eiro jeb 14,7%, salīdzinot ar 2022. gada četriem mēnešiem. Tas skaidrojams ar būtiski augstākiem izdevumiem atbalsta pasākumiem energoresursu cenu kāpuma mazināšanai, kā arī par divkārt jeb par 155,7 miljoniem eiro lielākiem izdevumiem investīcijām ES līdzfinansētu projektu īstenošanai, tostarp energoefektivitātes pasākumiem daudzīvokļu māju, centralizētās siltumapgādes un pašvaldību infrastruktūrai, veselības aprūpes infrastruktūrai, kā arī ar Rail Baltica projekta saistītās atbalsta infrastruktūras pārbūvei.
Izdevumi atlīdzībai kopbudžetā 2023. gada četros mēnešos 992 miljonu eiro apmērā bija par 127,8 miljoniem eiro jeb 14,8% augstāki nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Valsts pamatbudžetā izdevumi atlīdzībai kāpuši mēreni – par 32,6 miljoniem eiro jeb 8,2%. Savukārt pašvaldību budžetā šā gada četros mēnešos tēriņi atlīdzībai auguši ievērojami straujāk – par 85,6 miljoniem eiro jeb 21,7%, salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš. Pieaugums saistāms ar būtisku minimālās algas celšanu valstī, kas no 2023. gada 1. janvāra ir 620 eiro mēnesī, kā arī ar izdevumu pieaugumu pedagogu atalgojumam.
Lielāki nekā 2022. gada janvārī-aprīlī bijuši arī kopbudžeta izdevumi precēm un pakalpojumiem, kas 631,8 miljonu eiro apmērā kāpuši par 96,2 miljoniem eiro jeb 18%. Lielākie tēriņi vērojami pašvaldību budžetā, kur šā gada četros mēnešos izdevumi precēm un pakalpojumiem auguši vairāk nekā par trešdaļu – par 72,5 miljoniem eiro jeb 34,9%. Cenu kāpuma ietekmē vairāk tērēts par siltumenerģiju, elektroenerģiju, kurināmo, kā arī autoceļu uzturēšanai.
Tāpat jāizceļ augstāki kopbudžeta kapitālie izdevumi, kur vērojams kāpums par 71,2 miljoniem eiro jeb 34,4%, un tie šā gada četros mēnešos veidoja 278,1 miljonu eiro. Tostarp valsts pamatbudžeta izdevumi pamatkapitāla veidošanai (neņemot vērā transfertus pašvaldībām) auguši par 65,2 miljonu eiro jeb 66,1%, galvenokārt šā gada janvārī novirzot 20,7 miljonus eiro jauna cietuma būvniecībai Liepājā, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” pārraudzīto projektu īstenošanai 10,7 miljonus eiro un par 9 miljoniem eiro vairāk tērējot transportlīdzekļu iegādei aizsardzības resorā. Arī ES līdzfinansētu projektu īstenošanai investēts par 38,9 miljoniem eiro vairāk, tai skaitā būvniecības projektiem satiksmes nozarē (par 32,1 miljoniem eiro vairāk), kā arī datortehnikas un sakaru līdzekļu iegādei izglītības nozarē (par 7,3 miljoniem eiro vairāk).
