2024. gada divos mēnešos konsolidētā kopbudžeta pārpalikums 180,9 miljonu eiro apmērā bija par 33,6 miljoniem eiro lielāks nekā pirms gada, liecina Valsts kases dati, taču joprojām atpaliek no pārpalikuma līmeņa periodā pirms pandēmijas – 2019. gada divos mēnešos. Šogad pārpalikumu kopbudžetā sekmēja pārpalikums valsts speciālajā un pašvaldību budžetā, kā arī atvasināto publisko personu budžetā. Savukārt, valsts pamatbudžetā izdevumiem pieaugot straujāk nekā ieņēmumiem, šā gada janvārī – februārī vērojams neliels deficīts 22,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 16,1 miljonu eiro lielāks nekā attiecīgi divos mēnešos pirms gada.
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada janvārī – februārī bija 2,9 miljardi eiro, pieaugot par 269,8 miljoniem eiro jeb 10,2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Straujo ieņēmumu kāpumu pamatā skaidro saņemtie ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi par īstenotajiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, kas šogad saņemti būtiski augstākā apmērā (par 155,1 miljonu eiro vairāk) nekā gadu iepriekš. Tāpat ieņēmumu pieaugumu nodrošināja nenodokļu ieņēmumi, kas kopbudžetā 2024. gada divos mēnešos iekasēti 154,6 miljonu eiro apmērā, tas ir par 52,3 miljoniem eiro jeb 51,1% vairāk nekā gadu iepriekš. Ieņēmumu kāpums pamatā skaidrojams ar šā gada janvārī komercbanku iemaksātajām speciāliem mērķiem paredzētajām valsts nodevām 24,2 miljonu eiro apmērā, kas turpmākajos mēnešos parādīsies kopbudžeta izdevumos, izmaksājot kompensācijas hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam.
Savukārt, kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, šā gada divos mēnešos iekasēti vien par 44,1 miljonu eiro jeb 2,1% vairāk salīdzinājumā ar 2023. gada attiecīgo periodu, veidojot 2,1 miljardu eiro. Jāatzīmē, ka iepriekšējos gados pirmajos divos mēnešos nodokļu ieņēmumu kāpums bija ievērojami straujāks – 2022. gadā pieauguma temps bija 19,4% un 2023. gadā – 13,7%, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumiem augot visstraujāk. Ja 2022. gada divos mēnešos bija vērojams PVN ieņēmumu kāpums par 27,8% un 2023. gada pirmajos divos mēnešos par 25,9%, tad šogad PVN ieņēmumi iekasēti par 81,2 miljoniem eiro jeb 11,8% mazāk nekā pērn, veidojot 606,7 miljonus eiro. Augstā inflācija un energoresursu cenas pērn gada sākumā veicināja nodokļu ieņēmumu kāpumu elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes nozarēs, kas gada otrajā pusē sāka samazināties un ietekmēja arī šā gada PVN ieņēmumus. Būtisks kritums vērojams PVN ieņēmumos vairumtirdzniecības nozarē, kur mazākas iemaksas veikuši naftas produktu un degvielas, kā arī lauksaimniecības preču vairumtirgotāji. Savukārt, būvniecības nozarē pērnā gada pēdējā ceturksnī bija vērojami augsti apjoma indeksi, kas sekmēja PVN ieņēmumu kritumu šā gada janvārī būtiski augstāku atmaksu dēļ nozarē.
Turpretī darbaspēka nodokļu ieņēmumu pieauguma temps turpina palielināties. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta datiem 2024. gada divos mēnešos darba samaksas fonds pieauga par 11,1%. Privātajā sektorā pieaugums algu fondā bijis 7,5%, kamēr sabiedriskajā sektorā 19,8%. Tādējādi sociālās iemaksas šā gada divos mēnešos veidoja 749,4 miljonus eiro, pieaugot par 73 miljoniem eiro jeb 10,8%. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi bija 511,5 miljoni eiro – par 68,1 miljonu eiro jeb 15,3% augstāki nekā gadu iepriekš. IIN ieņēmumi janvārī – februārī pieauguši straujāk nekā ieņēmumi no sociālajām iemaksām, ko ietekmē IIN likmes progresivitāte un diferencētais neapliekamais minimums, kas pie augstāka darba samaksas līmeņa samazinās, tādējādi ar IIN apliekamai ienākumu bāzei kļūstot lielākai.
Analizējot kopbudžeta izdevumus, kas 2024. gada divos mēnešos bija 2,7 miljardi eiro, vērojams pieaugums par 236,3 miljoniem eiro jeb 9,5% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Izdevumu pieaugumu sekmēja lielāki ārvalstu finanšu palīdzības izdevumi, ko šā gada janvārī noteica izmaksu sākšana lauksaimniekiem jaunā Latvijas kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam ietvaros. Tāpat veikti maksājumi 16 miljonu eiro apmērā Atveseļošanas fonda projektiem un Rail Baltica izdevumi 2024. gada divos mēnešos valsts pamatbudžetā sasniedza 18 miljonus eiro. Savukārt, noslēdzoties iepriekšējam plānošanas periodam un pakāpeniskai uzsākot projektus jaunajā plānošanas periodā, Kohēzijas politikas fondu izdevumi šā gada divos mēnešos bijuši par 74,3 miljonu eiro mazāki nekā pērn un veidoja 40,7 miljonus eiro.
Tāpat izdevumu pieaugumu kopbudžetā 2024. gada divos mēnešos noteica būtiski pieauguši kopbudžeta izdevumi atlīdzībai, kas bija par 116,8 miljoniem eiro jeb 27,1% augstāki nekā gadu iepriekš un veidoja 547,5 miljonus eiro. Kāpumu veicināja gan minimālās algas paaugstināšana valstī no 620 eiro uz 700 eiro ar šā gada 1. janvāri, gan atalgojuma pieaugums aizsardzības, iekšlietu un tieslietu sektorā strādājošajiem, tostarp izdienas pabalstu izmaksa iekšlietu un tieslietu resora amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm par katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem. Arī pašvaldību budžetā izdevumi atlīdzībai būtiski pieauga, kas lielā mērā saistāms ar lielākiem izdevumiem pedagogu darba samaksai.
Šā gada divos mēnešos kopbudžetā pieauga arī kapitālie izdevumi – par 122,3 miljoniem eiro – un bija 252,2 miljoni eiro. Būtiskais kāpums skaidrojams ar lielākiem izdevumiem valsts pamatbudžetā, kamēr pašvaldību budžetā kapitālie izdevumi bijuši mazāki nekā pērn. Pamatbudžeta kapitālie izdevumi pieauguši pamtfunkciju veikšanai aizsardzības resorā, kur šā gada februārī 145,3 miljoni eiro izlietoti Nacionālo bruņoto spēku tehnikas iegādei.
Darba samaksas kāpums un inflācija, kas ietekmē sociālo pabalstu un pensiju apmērus, šogad veicināja arī sociāla rakstura maksājumu pieaugumu kopbudžetā. Tie 2024. gada janvārī – februārī bija 881,5 miljoni eiro un pieauga par 42 miljoniem eiro jeb 5%, salīdzinot ar iepriekšējā gada diviem mēnešiem. Saņēmēju skaitam paliekot pērnā gada līmenī, bet pieaugot vidējam apmēram, izdevumi vecuma pensijām valsts speciālajā budžetā auguši par 16,9 miljoniem eiro jeb 3,4%, un invaliditātes pensijām par 3,7 miljoniem eiro jeb 8,1%. Izdevumi slimības pabalstiem 2024. gada divos mēnešos bijuši par 5,4 miljoniem eiro jeb 8,4% lielāki nekā pirms gada. To arī noteica slimības pabalsta vidējā apmēra pieaugums (šā gada divos mēnešos par 19,3%), kamēr saņēmēju skaits samazinājās par 8% salīdzinājumā ar 2023. gada diviem mēnešiem. Sociāla rakstura maksājumi aug arī pašvaldību budžetā, palielinoties samaksai par sociālās aprūpes pakalpojumiem, tai skaitā aprūpei mājās.
Pašlaik Finanšu ministrija (FM) strādā pie vispārējās valdības budžeta bilanču prognožu aktualizēšanas 2024. – 2028. gadam, pamatojoties uz šā gada februārī atjaunotajām makroekonomisko rādītāju prognozēm. Bilances tiks iekļautas Latvijas Stabilitātes programmā 2024. – 2028. gadam, kuru plānots izskatīt Ministru kabinetā šā gada 30. aprīlī. FM jau informēja, ka atbilstoši aktuālajām makroekonomisko rādītāju prognozēm Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās 2024. gadā palielināsies par 1,4%, savukārt 2025. gadā gaidāma ekonomikas izaugsmes paātrināšanās līdz 2,9%, 2026. gadā izaugsme tiek prognozēta 2,5%, 2027. gadā 2,3% un 2028. gadā 2,3% apmērā.
