Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem 2024. gada septiņi mēneši konsolidētajā kopbudžetā noslēgti ar 590 miljonu eiro lielu pārpalikumu, kas ir būtiski augstāks nekā 88 miljonu eiro pārpalikums septiņos mēnešos pērn. Pozitīva bilance vērojama visos budžeta līmeņos. Pārpalikumu kopbudžetā sekmēja nozīmīgs ieņēmumu kāpums par 1,3 miljardiem eiro jeb 14,7% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ieņēmumiem veidojot 10,5 miljardus eiro.
Straujo ieņēmumu kāpumu lielā mērā nodrošināja ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumi par īstenotajiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, kas šā gada septiņos mēnešos saņemti gandrīz 1,6 miljardu eiro apmērā un ir par 645,2 miljoniem eiro jeb 68,4% vairāk nekā gadu iepriekš. Tostarp šā gada maijā saņemts otrais maksājums no ES Atveseļošanas fonda (AF) 335,7 miljoni eiro, kā arī martā saņemts Taisnīgas pārkārtošanās fonda avanss 57,5 miljonu eiro.
Neskatoties uz augstu ĀFP ieņēmumu līmeni, izdevumi ĀFP projektiem divu plānošanas periodu pārejā ir mazāki nekā pērn un šā gada septiņos mēnešos samazinājušies par 94,6 miljoniem eiro jeb 10,8%, sasniedzot 781,7 miljonus eiro. Tostarp Kohēzijas politikas ES fondu izdevumi šā gada septiņos mēnešos bijuši 201,4 miljoni eiro, kas ir par 234,1 miljonu eiro mazāk nekā pirms gada. Jaunās investīciju iespējas ir normatīvās bāzes un projektu atlašu posmā, līdz ar to jaunu investīciju apjoma pieaugums sagaidāms turpmākos gados. Atveseļošanas fonda projektiem septiņos mēnešos veikti maksājumi 118,1 miljona eiro apmērā, kas ir 35% no gadā prognozētā apjoma. Lielāks valsts budžeta maksājumu pieaugums sagaidāms gada nogalē tuvāk būvniecības sezonas beigām, īstenojot finansiāli ietilpīgākās investīcijas, piemēram, reģionālo ceļu uzlabošanu, daudzdzīvokļu un uzņēmējdarbības energoefektivitātes uzlabošanu, plūdu risku mazināšanas infrastruktūru, slimnīcu infrastruktūru un industriālo parku un teritoriju attīstīšanu reģionos. Tāpat RailBaltica projekta izdevumi 2024. gada septiņos mēnešos valsts pamatbudžetā bija vien 22,6% no gadā prognozētā apmēra, veidojot 75,3 miljonus eiro. Turpretī lauksaimniecības fondu (ELFLA un ELGF) izdevumi 229,1 miljona eiro bijuši būtiski augstāki nekā septiņos mēnešos pērn (par 92 miljoniem eiro), ko šā gada janvārī noteica izmaksu uzsākšana lauksaimniekiem jaunā Latvijas kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam ietvaros.
Neskatoties uz vājo ekonomikas izaugsmi kopbudžeta nodokļu ieņēmumi (ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā un neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) šā gada septiņos mēnešos iekasēti 7,7 miljardu eiro apmērā, un pieauguši par 516,7 miljoniem eiro jeb 7,2% salīdzinājumā ar 2023. gada attiecīgo periodu. Ieņēmumu kāpumu joprojām turpina nodrošināt lielāki darbaspēka nodokļu ieņēmumi, tai skaitā ieņēmumi no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām šā gada septiņos mēnešos pieauga par 264,2 miljoniem eiro jeb 11,4%, veidojot 2,6 miljardus eiro. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datos no darba devēju ziņojumiem par 2023. gada decembri un 2024. gada sešiem mēnešiem turpina iezīmēties atšķirīgi darba samaksas fonda pieauguma tempi sabiedriskajā un privātajā sektorā. Ja darba samaksas fonds kopumā pārskata periodā kāpis par 9,3%, tad pēc Finanšu ministrijas (FM) aplēsēm sabiedriskajā sektorā vērojams pieaugums par 17,9%, kamēr privātajā sektorā pieaugums bijis 7,2%. Darba samaksas fonda kāpumu veicināja vidējās darba samaksas pieaugums, kas šogad sešos mēnešos pēc VID deklarācija datiem vidēji bijis ap 10%, tostarp pieaugums par 14% sabiedriskajā sektorā un 8,3% privātajā sektorā. Straujais pieaugums sabiedriskajā sektorā lielā mērā saistāms ar atalgojuma celšanu izglītības un aizsardzības nozarēs, kā arī janvārī veiktajām piemaksām Iekšlietu ministrijas iestāžu darbiniekiem (saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu). Taču jāatzīmē vidējās darba samaksas kāpums arī privātā sektora veselības un izglītības nozarēs, kā arī elektroapgādes un būvniecības nozarēs. Arī IIN ieņēmumi šā gada septiņos mēnešos sasniedza 1,5 miljardus eiro un bija par 173,6 miljoniem eiro jeb 12,9% augstāki nekā gadu iepriekš. Līdz ar IIN ieņēmumu pārpildi kopbudžetā auguši pašvaldību budžeta ieņēmumi, kas šā gada septiņos mēnešos 2,2 miljardu eiro bijuši par 116,4 miljoniem eiro jeb 5,6% augstāki nekā pērn. Jāizceļ, ka pašvaldību budžeta IIN ieņēmumi pirmajā pusgadā bija 933,8 miljoni eiro, pārsniedzot budžetā garantēto periodam par 64,3 miljoniem eiro jeb 7,4%. Šā gada septiņos mēnešos IIN ieņēmumi bija 1,1 miljards eiro, kas veido 57,7% no gadā garantētajiem pašvaldību IIN ieņēmumiem. Pašvaldību IIN ieņēmumi septiņos mēnešos pieauga par 100,8 miljoniem eiro jeb 9,7%, salīdzinot ar atbilstošo periodu pirms gada.
Savukārt, PVN ieņēmumi bija 2,2 miljardi eiro un šogad septiņos mēnešos iekasēti par 121,6 miljoniem eiro jeb 5,4% mazāk nekā pērn. Šā gada septiņos mēnešos samazinājušās PVN iemaksas energoapgādes, tāpat arī tirdzniecības nozarēs, kamēr PVN atmaksas kopumā bijušas pērnā gada līmenī. PVN iemaksas kopš maija ik mēnesi jau sasniedz vai pārsniedz 2023. gada atbilstošā perioda līmeni, savukārt PVN atmaksas pa mēnešiem bijušas ļoti svārstīgas, ko nosaka nobīdes VID atmaksu veikšanas periodiskumā. Akcīzes nodokļa ieņēmumi 680,3 miljona eiro apmērā saglabājās tuvu pērnā gada septiņu mēnešu līmenim, pieaugot par 6,9 miljoniem eiro jeb 1%. UIN ieņēmumi šā gada pirmajā pusē bija 496,6 miljoni eiro. Straujais ieņēmumu kāpums par 128,7 miljoniem eiro jeb 35% salīdzinājumā ar septiņiem mēnešiem pirms gada skaidrojams ar trīs lielāko banku veikto peļņas sadali saistībā ar izmaiņām UIN likumā, kur kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem no 2024. gada 1.janvāra noteikts pienākums veikt ikgadēju UIN piemaksu 20% apmērā.
Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi 2024. gada septiņos mēnešos bija 905,9 miljoni eiro, t.i., par 156,6 miljoniem eiro jeb 20,9% vairāk nekā gadu iepriekš. Ieņēmumu kāpums pamatā skaidrojams ar par 57,3 miljoniem eiro jeb 17% lielākām valsts kapitālsabiedrību izmaksātajām dividendēm par pērnā gada peļņu valsts pamatbudžetā, kas šā gada septiņos mēnešos veido 393,3 miljonus eiro. No komercbanku iemaksātajām speciāliem mērķiem paredzētajām valsts nodevām, kas paredzētas kompensāciju izmaksai hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam saņemti 73 miljoni eiro. Tāpat, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas iepriekš īstenoto procentu likmju paaugstināšanu, par 47,9 miljoniem eiro lielāki nekā septiņos mēnešos pirms gada bijuši valsts pamatbudžeta procentu ieņēmumi 113,6 miljonu eiro, pamatā par aizdevumiem, kā arī no depozītiem un kontu atlikumiem.
Savukārt, kopbudžeta izdevumi 2024. gada septiņos mēnešos bija 9,9 miljardi eiro, kas ir par 846,2 miljoniem eiro jeb 9,3% vairāk salīdzinājumā ar atbilstošo periodu gadu iepriekš. Lielākais izdevumu pieaugums kopbudžetā vērojams atlīdzībai (t.i., ieskaitot izdevumus darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām) – par 352 miljoniem eiro jeb 17,8%, pārsniedzot 2,3 miljardus eiro. Pieaugot aizdevumu procentu likmēm, būtiski augstāki 2024. gada septiņos mēnešos bijuši kopbudžeta procentu izdevumi – 292,6 miljoni eiro, kas salīdzinot ar pagājušo gadu pieauga par 132,8 miljonu eiro jeb 83,1%. Kopbudžeta kapitālie izdevumi šā gada septiņos mēnešos bija 684,6 miljoni eiro un pieauga par 93,2 miljoniem eiro jeb 15,8%, salīdzinot ar atbilstošo periodu gadu iepriekš, taču veidoja vien 38% no prognozētajiem kapitālajiem izdevumiem gadam kopumā. Analizējot izdevumus pa budžeta līmeņiem iezīmējas gan kopīgas, gan atšķirīgas tendences.
Valsts pamatbudžeta izdevumi šā gada septiņos mēnešos 6,2 miljardu eiro apmērā pieauga par 630,8 miljoniem eiro jeb 11,3%. Lielākais izdevumu kāpums pamatbudžetā (par 160,9 miljoniem eiro jeb 19,3%) bijis atlīdzībai, kas šā gada septiņos mēnešos sasniedza 996 miljonus eiro. To noteica gan minimālās algas paaugstināšana valstī no 620 eiro uz 700 eiro ar šā gada 1.janvāri, gan atalgojuma pieaugums aizsardzības un iekšlietu sektorā strādājošajiem. Arī valsts pamatbudžeta kapitālie izdevumi (bez transfertiem citiem budžeta līmeņiem) šā gada septiņos mēnešos auguši par 149,3 miljoniem eiro jeb 42,3%, sasniedzot 502,1 miljonu eiro, kur pamatbudžeta pamatfunkciju veikšanai aizsardzības resorā šā gada februārī veikts nozīmīgs avansa maksājums bruņojuma iegādei. Divkārt augstāki nekā pērn bijuši valsts pamatbudžeta procentu izdevumi, kas septiņos mēnešos sasniedza 284,2 miljonus eiro.
Pašvaldību budžeta izdevumi šā gada septiņos mēnešos 2,1 miljarda eiro apmērā kāpuši par 145,6 miljoniem eiro jeb 7,4%. Augstāki izdevumi pedagogu darba samaksai, kā arī minimālās algas celšanu valstī kopumā par 171,6 miljoniem eiro jeb 17,7% kāpinājusi izdevumus atlīdzībai arī pašvaldību budžetā, kur izdevumi pārsniedza 1,1 miljardu eiro. Turpretī pašvaldību budžetā kapitālie izdevumi sarukuši teju par ceturtdaļu jeb 49,2 miljoniem eiro, salīdzinot ar septiņiem mēnešiem pirms gada, sasniedzot vien 160,2 miljonus eiro, kas pamatā saistāms ar ievērojami lēnāku ārvalstu investīciju apguvi šogad. Pērn, noslēdzot projektus iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā, kapitālie izdevumi pašvaldību budžetā bija krietni augstāki. Šogad, jaunajam plānošanas periodam tikai uzsākoties, izdevumi investīcijām ir mazākā apmērā.
Valsts speciālajā budžeta izdevumi šā gada septiņos mēnešos bija 2,5 miljardu eiro, pieaugot par 143,2 miljoniem eiro jeb 6,1%. Izdevumi vecuma pensijām kāpuši par 72,5 miljoniem eiro jeb 4,4%, kas šā gada septiņos mēnešos pārsniedza 1,7 miljardus eiro. Uzskaitē esošo vecuma pensiju saņēmēju skaits šā gada septiņos mēnešos ir tuvu pērnā gada līmenim, savukārt, vecuma pensiju vidējais apmērs šā gada jūlijā pieaudzis par 7,3%. Turpina pieaugt arī izdevumi slimības pabalstiem, kas 2024. gada septiņos mēnešos bija 230,3 miljonu eiro, kas ir par 34,1 miljonu eiro jeb 17,4% lielāki nekā pirms gada. Pieaugums pamatā skaidrojams ar slimības pabalsta vidējā apmēra kāpumu par 13% salīdzinot ar septiņiem mēnešiem pērn, taču jāatzīmē, ka arī saņēmēju skaits turpina palielināties. Kopš gada sākuma vērojams bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaita pieaugums, kā arī pabalsta vidējā apmēra kāpums. Tā rezultātā valsts speciāla budžeta izdevumi bezdarbnieka pabalstam šā gada septiņos mēnešos pieauguši par 18,7 miljoniem eiro jeb 21,2%, salīdzinot ar atbilstošo periodu pirms gada. Bezdarbnieku pabalstu saņēmēju skaits septiņos mēnešos pieaudzis par 9,3%, un to nosaka situācija darba tirgū, samazinoties nodarbināto skaitam apstrādes rūpniecības, būvniecības, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarēs, ņemot vērā vājo ekonomisko aktivitāti.
FM ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances vidējam termiņam, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi šā gada pirmajā pusē, aktualizētās nodokļu un nenodokļu ieņēmumu prognozes atbilstoši atjaunotajam makroscenārijam, valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta bāzes izdevumus vidējam termiņam, aktualizētās pašvaldību budžeta prognozes, kā arī vispārējās valdības komersantu iesniegtās prognozes par to saimnieciskās un finanšu darbības rezultāta ietekmi uz bilanci.
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā FM vērtējumā sasniegs 2,6% no IKP, un tas ir par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā tika prognozēts šā gada aprīļa sākumā, izstrādājot Stabilitātes programmu 2024.-2028. gadam, un par 0,2 procentpunktiem zemāks kā pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts, kas noteikts likumā “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam”.