Šā gada martā Ministru kabinetā tika apstiprināts Finanšu sektora attīstības plāns 2021.-2023. gadam (FSAP), kura mērķis ir turpināt atbalstīt inovatīvu un pieejamu finanšu sektoru, kas sekmē un atbalsta ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību. Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām aktīvi strādā pie FSAP iezīmētajiem konkrētajiem pasākumiem trīs prioritārajos attīstības virzienos – finansējuma pieejamība un investīciju iespējas; digitalizācija un inovatīvu pakalpojumu pieejamība; ilgtspējīgas finanses.
Lai veicinātu digitalizāciju un inovatīvu pakalpojumu pieejamību, ir sākts darbs pie Fintech sektora attīstības stratēģijas izstrādes, kas dos nepieciešamo ieguldījumu digitālu un inovatīvu finanšu sektora pakalpojumu attīstībai. Stratēģijas izstrādes plašāka apspriešana tiks sākta jau šā gada maijā, kad iesaistītās institūcijas un sadarbības partneri plāno pārrunāt veicamos pasākumus Fintech sektora stratēģijas izstrādei un iedzīvināšanai šādos rīcības virzienos:
- Talantu bāzes stiprināšana – tostarp izvērtējot augstāko izglītības iestāžu mācību programmu piemērotību vietējo talantu attīstībai, kā arī piesaistot ārzemju studentus un speciālistus;
- Kapitāla pieejamība – esošo atbalsta programmu analīze un mērķēts valsts atbalsts, apstākļu radīšana produktīvai riska kapitāla fondu un citu finansētāju darbībai;
- Infrastruktūra – maksājumu infrastruktūra, kompetences centri, eID un attālinātā uzņēmumu reģistrācija, datu pieejamība, inovāciju centrs un smilškaste.
- Plašāki mērķēti informatīvie pasākumi par Latvijas kā finanšu inovāciju uzņēmumu mītnes valsts priekšrocībām.
Pasākumi plānoti kā plašākas inovāciju atbalstošas ekosistēmas izveide ar pastāvīga starpinstitūciju sadarbības ietvara izveidi finanšu inovāciju atbalstam un attīstībai, sadarbībai ar augstākās izglītības iestādēm finanšu inovāciju jautājumos. Ar pasākumiem tiks veicināta maksājumu sistēmas un digitalizācijas risinājumu un mākslīgā intelekta risinājumu attīstība gan valsts, gan privātajā sektorā, valsts sektora pāreja uz digitālajiem risinājumiem, veicinot vienota informācijas sistēmu savietotāja pakalpojuma ātrāku pieejamību, kā arī digitālo pakalpojumu pieejamību (piemēram, e-čeku un nodokļu nomaksas digitālo risinājumu attīstību).
Lai vadītu ilgtspējīgu finanšu sektora politikas izstrādi un īstenošanu, kas nodrošina, ka investīciju lēmumi finanšu sektorā tiek pieņemti, ņemot vērā ne vien ekonomikas, bet arī vides, sociālos un labas pārvaldības aspektus, FM kopā ar iesaistītajām institūcijām ir sākusi darbu pie nepieciešamā sadarbības ietvara izveidošanas Latvijas ilgtspējīgas finanšu stratēģijas izstrādei. Pašlaik ir sākts darbs pie stratēģijas tvēruma, darbības virzienu un sasniedzamo rezultātu definēšanas. Plānots arī izstrādāt priekšlikumus ilgtspējas-punktu skalas marķējuma (eco-label) izveidošanai ilgtspējīgajiem finanšu produktiem atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, kas ļaus stiprināt privāto ieguldītāju uzticību ilgtspējīgiem finanšu produktiem un samazināt risku, ka bez pamatojuma mazumtirdzniecības finanšu produktiem tiek piešķirts ilgtspējas marķējums (greenwashing). Tā ietvaros plānots noteikt atbildīgo iestādi par ilgtspējas-punktu skalas marķējuma (eco-label) piešķiršanu un atbildīgo iestādi, kas uzraudzīs ESG datu atbilstību.
Būtiska loma ilgtspējīgas finanšu stratēģijas izstrādei un ieviešanai ir informācijas atklāšanai, ESG datu pieejamības pilnveidošanai un datu uzticamības nodrošināšanai. Līdz ar to ir plānots koordinēt vienota redzējuma veidošanu par ESG datu pieejamības nepieciešamību Latvijā, tai skaitā definēt veicamās darbības, lai veicinātu ESG datu pieejamību Latvijā un uzņēmumu darbības atbilstību ES Taksonomijas standartu nosacījumiem, kā arī sniegt priekšlikumus ESG datu uzticamības nodrošināšanai.
Pašlaik tiek veidota starpinstitūciju Ilgtspējīgo finanšu darba grupa, kas veicinās skaidrāku politikas mērķu un ceļa kartes definēšanu konkrētās tautsaimniecības nozarēs ilgtspējas mērķu sasniegšanai. Ar šīs darba grupas palīdzību plānots aktīvāk iesaistīt sadarbības partnerus – nozaru ministrijas un asociācijas to kompetencē esošo jautājumu risināšanā.
Pagājušā gada rudenī FM iesniedza Ilgtspējīgo finanšu projekta pieteikumu Eiropas Komisijā tehniskā atbalsta instrumenta (Technical Support Instrument, TSI) ietvaros. Līdzīgu pieteikumu Eiropas Komisija saņēma arī no Igaunijas. Komisija novērtēja abu valstu iesniegtos tehniskā atbalsta projektu pieteikumus un kopā ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) ir nolēmusi finansēt pieprasījumus un sniegt tehnisko atbalstu Igaunijai un Latvijai. Tehniskais atbalsts Igaunijas un Latvijas valdībām tiks sniegts ilgtspējīga finansējuma jomā, izstrādājot stratēģisku pieeju ilgtspējīgai finansēšanai.
Finanšu sektora attīstības plāns skatāms Finanšu ministrijas mājaslapā.