Pateicoties valsts atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzes un ierobežojumu skartajiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem, bezdarba līmenis Latvijā pagājušajā gadā bijis visai ierobežots, veidojot 7,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Salīdzinājumā ar iepriekšējo, 2020. gadu, kad vēl tikai izraisījās Covid-19 pandēmija, bezdarba līmenis ir pazeminājies par 0,5 procentpunktiem, liecina ceturtdien publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ar šo samazinājumu bezdarbs praktiski jau ir atgriezies 2018. gada līmenī un ir būtiski zemāks, nekā tas bija visā laikā kopš 2008.-2009. gada finanšu krīzes.
Finanšu ministrs Jānis Reirs: “Latvijā valsts atbalsts tautsaimniecībai ir bijis viens no lielākajiem Eiropas Savienībā, un tas ir sasniedzis savu mērķi - tika saglabātas darbavietas.”
Kopējais Covid-19 atbalsts pagājušajā gadā sasniedzis 2,3 miljardus eiro, pieaugot no 1,3 miljardiem eiro 2020. gadā, savukārt tiešais atbalsts nodarbinātībai dīkstāves pabalstu un algu subsīdiju veidā sasniedzis 168,6 miljonus eiro, salīdzinot ar 107,8 miljoniem eiro 2020. gadā.
Visa 2021. gada laikā bezdarba līmenis ir pakāpeniski pazeminājies, no 8,1% gada sākumā noslīdot līdz 7,1% ceturtajā ceturksnī, kas bija par 0,8 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada. Bezdarba kritums gadā kopumā varētu būt bijis vēl straujāks, taču gada pēdējos mēnešos bezdarba un nodarbinātības rādītājus jau atkal sāka negatīvi ietekmēt pandēmijas uzliesmojums un darba ierobežojumi pret Covid-19 nevakcinētajiem. Tā rezultātā Nodarbinātības valsts aģentūras reģistrētā bezdarba dati ceturtajā ceturksnī parādīja nedaudz straujāku bezdarba pieaugumu nekā parasti ziemas sezonā. Vienlaikus jau pieejamie dati par 2022. gada pirmajiem mēnešiem ir uzrādījuši reģistrētā bezdarba stabilizāciju, un februārī reģistrēto bezdarbnieku skaits praktiski vairs nav pieaudzis. Turpmākajos mēnešos pozitīva ietekme uz darba tirgu var būt arī vakcinācijas sertifikātu prasības atcelšanai strādājošajiem.
Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits, pēc darbaspēka apsekojuma datiem, pagājušajā gadā bijis par 3,2% mazāks nekā 2020. gadā un veidojis 864 tūkstošus. Strādājošo skaita kritumu noteica Covid-19 saslimstības mazināšanai noteiktie ierobežojumi, kad cilvēki uz laiku kļuva ekonomiski neaktīvi, saņemot dīkstāves pabalstus. Ierobežojumiem mazinoties, nodarbināto iedzīvotāju skaits 2021. gada laikā pakāpeniski sāka palielināties, kamēr to ceturtajā ceturksnī atkal negatīvi ietekmēja Covid-19 uzliesmojums, kā arī darba ierobežojumi nevakcinētajiem cilvēkiem. 2021. gada ceturtajā ceturksnī nodarbināti bija 864,2 tūkstoši iedzīvotāju, kas bija par 2,4% mazāk nekā 2020. gada attiecīgajā ceturksnī.
Pēc Finanšu ministrijas februāra sākumā izstrādātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm sagaidāms, ka tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits šogad turpinās atjaunoties, tomēr tam vēl nesasniedzot pirmspandēmijas laika rādītājus. Salīdzinājumā ar 2021. gadu, nodarbināto skaits šogad varētu palielināties par 1,7%, bet bezdarba līmenis sarukt līdz 6,9%, ko noteiks Covid-19 ierobežojumu mazināšana un darbaspējas vecuma iedzīvotāju sakaita samazināšanās. Vienlaikus situācija darba tirgū tāpat kā ekonomikā kopumā būs būtiski atkarīga no ģeopolitiskās situācijas.