Otrdien, 4. jūnijā, Ministru kabineta (MK) sēdē plānots izskatīt Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumprojektu. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt publiski pieejamu un salīdzināmu informāciju, lai izprastu likuma subjekta (uzņēmuma) darbības ietekmi uz tādiem ilgtspējas jautājumiem kā vide, sociālā joma, cilvēktiesības un pārvaldības faktori un informāciju, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē tā attīstību, darbības rezultātus un stāvokli.
Likumprojekts tiek virzīts vienotā paketē ar grozījumiem citos likumos, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasības. Regulējums ir saistīts ar Eiropas Savienības Zaļo kursu.
Likumprojekts paredz uzņēmumam pienākumu sagatavot ilgtspējas ziņojumu un konsolidēto ilgtspējas ziņojumu kā daļu no uzņēmuma gada pārskata, kas jāiekļauj uzņēmuma vadības ziņojumā. Ilgtspējas ziņojumu sagatavo saskaņā ar ES ilgtspējas ziņošanas standartiem. Tāpat uzņēmumam jāsagatavo vadības ziņojums vienotā elektroniskā ziņošanas formātā (ESEF), kā arī jāpiesaista zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība ilgtspējas ziņojuma un konsolidēto ilgtspējas ziņojuma pārbaudei, lai revidents sniegtu apliecinājumu par ziņojuma atbilstību šā likuma prasībām, tostarp atbilstību ES ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem un prasībām par ziņošanas formātu (ESEF). Tāpat likumprojektā ir noteiktas arī prasības trešās valsts sabiedrības meitas sabiedrībai un trešās valsts sabiedrības filiālei ilgtspējas ziņojuma sagatavošanai un publiskošanai.
Likums attieksies uz Latvijas Republikā reģistrētām lielām sabiedrībām, mazām un vidējām biržā kotētām sabiedrībām, meitas sabiedrībām un filiālēm, kuru mātes sabiedrības ir reģistrētas trešajā valstī, pie noteiktiem kritērijiem.
Lai pārņemtu Ilgtspējas direktīvas prasības nacionālajos tiesību aktos tika izveidota Finanšu ministrijas darba grupa, kurā tika izstrādāts “Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums”, kā arī grozījumi citos normatīvajos aktos saistībā ar direktīvas pārņemšanu. Tie ir grozījumi Grāmatvedības likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Kredītiestāžu likumā, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Privāto pensiju fondu likumā, tostarp grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā attiecībā uz ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma un tā sniedzēja reglamentāciju un uzraudzību, grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā attiecībā uz revīzijas komiteju darbību ilgtspējas jomā.
Tiesību aktu projektu izstrādes gaitā darba grupas sēdēs piedalījās Tieslietu ministrijas, Latvijas Bankas, Valsts kancelejas, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Republikas Ārpakalpojuma grāmatvežu asociācijas, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas, Latvijas Finanšu nozares asociācijas un biedrības “Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platforma” pārstāvji.
Ar ilgtspējas ziņošanas konceptu ir iespējams iepazīties arī Finanšu ministrijas mājaslapas sadaļā Pirmie 7 soļi ilgtspējas ziņošanā, kur pieejamas jomas vadošo ekspertu lekcijas un vadlīnijas, lai gūtu priekštatu par ilgtspējas ziņošanas ekosistēmas elementiem.
Lai likumprojekts un ar to saistītie likumprojekti stātos spēkā, tos vēl jāskata un jāapstiprina Saeimā. Likumprojekts skatāms Tiesību aktu projektu portālā.