Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu par uz rezultātu vērsta budžeta veidošanas un attīstības virzieniem. Lai nodrošinātu efektīvāku un caurspīdīgāku valsts budžeta pārvaldību un uzlabotu valsts budžeta izdevumu sasaisti ar nozaru politiku mērķiem un rezultātiem, turpinās stratēģiskās un finanšu vadības pilnveide. Tās mērķis ir pilnveidot snieguma rādītājus visās budžeta programmās, uzlabot publisko finanšu vadību un veicināt sabiedrības uzticību, palielinot budžeta caurspīdīgumu.
Attiecībā uz valsts budžeta turpmāko politikas attīstību, tas nozīmē fokusa maiņu no budžeta izlietojuma pieejas uz sasniedzamo mērķi un rezultātu, veicinot skaidru saikni starp piešķirtajiem resursiem un sasniedzamajiem rezultātiem. Šobrīd budžeta programmām pastāv daudzi rezultatīvie rādītāji, kas ir ietverti valsts budžeta likumā. Tomēr tiem ir sekundāra ietekme budžeta sarunās par resursu sadali programmām.
Uz rezultātu vērsta budžeta veidošanas princips paredz, ka ministriju budžetiem plānošanas posmā ir jāatbild uz trim galvenajiem jautājumiem: kādus rezultātus plānots sasniegt, kā tie tiks sasniegti un kā piešķirtais finansējums tiks izmantots, lai sasniegtu izvirzītos mērķus efektīvā un pārskatāmā veidā.
Pašlaik norisinās pāreja no pieejas, kas balstīta uz papildu līdzekļu piešķiršanu, uz pieeju, kas koncentrējas uz konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem, efektīvāk izmantojot esošos resursus. Tas nozīmē, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta izdevumu efektivitātei un budžeta plānošanai, kas balstīta uz skaidri definētiem mērķiem un ilgtermiņa izmaiņām sabiedrībā. Valsts budžeta procesam jāatspoguļo valdības politikas prioritātes, vienlaikus nodrošinot optimālu līdzekļu sadali un uzlabojot publisko pakalpojumu kvalitāti.
Uz rezultātu vērsta budžeta pieeja ir viens no publiskās pārvaldības attīstības virzieniem, kas sekmē sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanu un efektīvāku publisko pakalpojumu nodrošināšanu visās valsts pārvaldes jomās. Tāpēc ir būtiski nepārtraukti pilnveidot budžeta plānošanas un izpildes procesu, izveidojot nepieciešamos priekšnosacījumus tālākai attīstībai.
Uz rezultātu vērsta budžeta ieguvumi ir skaidri noteiktas lomas un pienākumi, kas nodrošina atbildību par sasniegtajiem rezultātiem, ko apstiprina vadība un iekļauj budžeta plānošanā un gada pārskatos. Valsts iestādes skaidri norādīs sniegtos pakalpojumus un to izmaksas, nodrošinot publisku piekļuvi darbības rezultātiem un veicinot uzticamu pārvaldību. Uz rezultātu vērsta darbība nozīmē pieejas maiņu no resursu pārvaldības uz rezultātu sasniegšanu, kur budžets tiek veidots, pamatojoties uz politikas programmām un ir saskaņots ar ministrijas struktūru. Savukārt, stratēģiskie mērķi būs cieši saistīti ar budžetu, uzlabojot koordināciju, sadarbību un nodrošinot efektīvu IT sistēmu darbību finanšu un darbības rezultātu pārvaldībai. Dati un analīze uzlabos lēmumu pieņemšanu, budžeta dokumentācijā ietverot būtisku informāciju un veicinot mācīšanos un salīdzinošo novērtēšanu.
Latvija jau vairākus gadus sistemātiski uzlabo valsts budžeta plānošanas un izpildes procesus. Kopš 2016. gada tiek īstenota regulāra budžeta izdevumu pārskatīšana, kas ļauj efektīvāk izmantot pieejamos resursus un veicināt ekonomiskāku valsts pārvaldi. Šajā procesā būtiska loma ir nozaru ministrijām, jo tās nodrošina aktuālo vajadzību identificēšanu un budžeta prioritāšu izvērtēšanu.
Lai veicinātu budžeta elastību un racionālāku līdzekļu izlietojumu, 2021. gadā tika ieviests mehānisms, kas ministrijām ļauj izmantot iepriekšējā gada neizlietotos asignējumus. Tas sekmē augstāku rezultativitāti un efektīvāku finanšu plānošanu. Latvija, līdzīgi citām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīm, regulāri pārskata izdevumus un dalās pieredzē ar starptautiskajiem partneriem. OECD eksperti ir atzinuši Latvijas budžeta pārvaldības procesu par labu prakses piemēru.
Kopš 2017. gada valsts budžeta likumprojekta paskaidrojumos ir ieviestas Politikas un resursu vadības kartes, kas uzlabo informācijas uztveramību par investīcijām un resursu izlietojumu. Tās veicina sabiedrības izpratni par nodokļu izlietojumu un publisko pakalpojumu sniegtajiem ieguvumiem. FM tīmekļa vietnē ir pieejams interaktīvais budžets, kas atspoguļo ne tikai konkrētā gada budžetu sadalījumā pa jomām, bet arī katras jomas politikas rezultatīvos rādītājus – plānu un pēdējo pieejamo izpildi. Tāpat pēc budžeta apstiprināšanas tiek sagatavoti un publicēti arī strukturētie ministriju un citu centrālo iestāžu budžeti gan kopsavilkumā, gan detalizēti. Atvērto datu portālā tiek publicēta informācija par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu rezultātu un to rezultatīvo rādītāju izpildi un ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu izpildes analīzi. OECD ir augstu novērtējusi Latvijas centienus uzlabot budžeta caurspīdīgumu un iedzīvotāju informētību.
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomikas attīstību, ir svarīgi panākt efektīvu mijiedarbību starp fiskālo, ekonomisko un monetāro politiku. Fiskālā politika palīdz stabilizēt ekonomiskos ciklus, ekonomiskā politika veicina investīcijas un inovācijas, savukārt monetārā politika regulē naudas piedāvājumu un inflācijas līmeni. Šo elementu līdzsvars ir būtisks valsts ilgtermiņa attīstībai.
Turpmākajos gados plānots pilnveidot valsts budžeta plānošanas principus, uzsverot sasniedzamos rezultātus, nevis tikai izdevumu sadali. Šī pieeja veicinās publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu un stiprinās sabiedrības uzticību valdībai.
Līdz 2027. gadam paredzēts ieviest jaunu budžeta struktūru, un no 2028. gada budžeta sistēma pilnībā tiks sasaistīta ar snieguma informāciju, fiskālajiem nosacījumiem un Eiropas Savienības plānošanas ciklu, kā arī Latvijas Nacionālā attīstības plāna (NAP) jauno periodu. Šīs reformas sekmēs ilgtermiņa stabilitāti un valsts ekonomisko attīstību.
Informatīvais ziņojums pieejams Tiesību aktu projektu portālā.
