Latvijā katru gadu publiskajos iepirkumos tiek noslēgti tūkstošiem līgumu par vairākiem miljardiem eiro. Finanšu ministrija ir uzsākusi apjomīgu darbu, lai panāktu konkrētus rezultātus: līdz 2025. gada vidum izvērtēt publisko iepirkumu rezultāta un finanšu efektivitāti, izveidojot labās prakses piemērus un ieteikumus sistēmiskiem uzlabojumiem.
Latvijā 2024. gadā tika izsludināts 11 421 iepirkums un noslēgti 21 558 līgumi par vairāk nekā 5,45 miljardiem eiro, neskaitot “Rail Baltica” pamattrases līgumu. Publisko iepirkumu līgumu izpilde koncentrējas salīdzinoši šaurā uzņēmumu lokā – 2024. gadā iepirkumos uzvarējuši 4321 piegādātāji, kas ir tikai nedaudz vairāk par 2% no apmēram 180 000 Latvijas aktīvajiem uzņēmumiem. Vienlaikus 90% no kopējās publisko iepirkumu līgumsummas nodrošina 80 pasūtītāji. Arī Eiropas Savienības (ES) dati norāda uz konkurences trūkumu Latvijā – ja ES vidēji 20% publisko iepirkumu ir tikai viens pretendents, tad Latvijā – 28%.
“Lai publiskie iepirkumi sniegtu maksimālu ieguvumu sabiedrībai, ir nepieciešama pieeja, kas fokusējas uz efektīvu rezultātu, nevis procesu. Efektivizējot iepirkumu sistēmu, ir būtiski samazināt gan nevajadzīgu administratīvo slogu, gan pasūtītāju un pretendentu ieguldīto laiku, nodrošināt pasūtījumu izpildi paredzētajos termiņos un par cenu, kas atbilst tirgus līmenim, veicināt konkurenci un uzlabot informācijas pieejamību,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Pašlaik publiskā iepirkuma sistēma ir uzslāņojusies ar dažādiem papildu nosacījumiem, kas laika gaitā uzkrāti dažādu sektorālo politiku ietekmē. Lai arī šo nosacījumu mērķis ir sabiedriski nozīmīgs – vide, inovācijas, ēnu ekonomikas mazināšana u.c. –, to īstenošana praksē rada papildu slogu un birokrātiju. Tā rezultātā tiek zaudēts laiks, samazinās konkurence, un iepirkuma rezultāts var neatbilst sākotnējam mērķim – efektīvai publisko līdzekļu izmantošanai. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) aplēses[1] liecina, ka publisko iepirkumu sistēmas uzlabošana var dot izdevumu ietaupījumu no 7% līdz pat 35%, ņemot vērā piemērotos risinājumus.
Piektdien, 4. aprīlī, Finanšu ministrijā notika darba grupas sanāksme, sākot vērtēt publisko iepirkumu procesa efektivitāti. Darba grupa, kuru vada finanšu ministrs Arvils Ašeradens, divu mēnešu laikā izvērtēs iespējas uzlabot publisko iepirkumu procesu, lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu efektīvāku izlietojumu. Darba grupā iesaistītas visas publisko iepirkumu procesā iesaistītās puses – iepirkumu veicēji, politikas veidotāji, uzraugošās institūcijas un piegādātājus pārstāvošās organizācijas. Tās mērķis ir panākt, lai publisko iepirkumu sistēma atbilstu saviem pamatmērķiem – nodrošinātu caurskatāmību, brīvu konkurenci un efektīvu publisko līdzekļu izmantošanu.
Pirmajā tikšanās reizē Finanšu ministrija un Iepirkumu uzraudzības birojs sniedza iepirkumu jomas pārskatu, Valsts kontrole iepazīstināja ar savu redzējumu, savukārt dalībnieki tika aicināti definēt savas būtiskākās prioritātes un izteikt ieteikumus iepirkumu sistēmas uzlabojumiem. Diskusijas rezultātā puses vienojās par turpmāko darbu un detalizēti diskutējamajiem jautājumiem.
Līdz 2025. gada jūnijam plānots izstrādāt informatīvo ziņojumu ar konkrētiem priekšlikumiem sistēmas pilnveidei, un tam sekos normatīvo aktu grozījumi. Šis process norit ciešā sadarbībā ar lielākajiem iepirkumu pasūtītājiem, uzraugošajām institūcijām, piegādātājiem un politikas veidotājiem – pārstāvot iepirkumu apjomu, kas veido ap 65% no kopējās publisko iepirkumu līgumsummas valstī.
[1] OECD, “Procurement for Better Value”, 2023
