Piektdien, 28. martā, Briselē Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks kopā ar Latvijas delegāciju piedalījās Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu padomes sanāksmē kohēzijas jautājumos, kuru organizēja Polija kā ES Padomes prezidējošā valsts. Sanāksmē notika diskusijas par kohēzijas politikas nākotni pēc 2027. gada un tika apstiprināti Padomes secinājumi par kohēzijas politikas lomu turpmākajos gados.
Latvijas ieskatā Kohēzijas politika joprojām ir būtisks instruments Eiropas ekonomiskās izaugsmes un reģionālās attīstības veicināšanai. Pateicoties ES fondu investīcijām kohēzijas politikas ietvaros, pēdējās desmitgades laikā Latvija ir panākusi ES vidējo dzīves līmeni par 9 procentpunktiem, 2023. gadā sasniedzot 70,4% no ES vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju. Tomēr pēc Krievijas izvērstā kara Ukrainā Latvija saskaras ar jauniem izaicinājumiem konkurētspējas jomā – ģeopolitisko nestabilitāti, demogrāfiskajām problēmām un relatīvi zemu investīciju līmeni.
Ņemot vērā šos izaicinājumus, Latvija uzskata par būtisku nodrošināt pietiekamu kohēzijas politikas finansējumu arī pēc 2027. gada, saglabājot fokusu uz valstīm un reģioniem ar augstāku atbalsta nepieciešamību. “IKP uz vienu iedzīvotāju jāturpina būt par galveno kritēriju fondu sadalē, jo tas visprecīzāk atspoguļo reģionu ekonomisko attīstību un vajadzības. Papildus aicinām piešķirt īpašu atbalstu ES austrumu pierobežas valstīm, kur ģeopolitiskā situācija būtiski ietekmē ekonomikas attīstības iespējas un drošību,“ sanāksmē uzsvēra FM parlamentārais sekretārs un Latvijas delegācijas vadītājs.
Vienlaikus J. Upenieks mudināja: “Mums jāvirzās uz politiku, kas ir mērķtiecīgāka un mazāk birokrātiska – tādu, kas atvieglo uzņēmējdarbību, uzlabo piekļuvi finansējumam un veicina gudru publisko resursu izmantošanu.”
Lai nākotnes kohēzijas politika būtu efektīvāka un orientēta uz rezultātiem, Latvija iestājas par vienkāršāku struktūru, ciešāku sasaisti ar reformām un mazāku administratīvo slogu. Vienlaikus svarīgi saglabāt subsidiaritātes principu, ļaujot dalībvalstīm pašām noteikt reformu virzienus atbilstoši savām vajadzībām, kā arī samazināt tematiski obligātos ieguldījumu virzienus, veicinot lielāku elastību.
Tāpat vairāk jāpaļaujas uz nacionālajām sistēmām un jāievieš vienkārši, saprotami noteikumi, kas balstīti uz rezultātu, nodrošinot pāreju no procesu uz rezultātu orientētu pieeju.
Jautājumā par uzlabojumiem vēl 2021.–2027. gada plānošanas periodā, Latvijas delegācija sanāksmē aicināja nodrošināt lielāku elastību, ļaujot dalībvalstīm pārskatīt savas programmas un pielāgot tās ar Krievijas agresiju saistītajiem drošības izaicinājumiem. Šādai elastībai jāparedz iespēja novirzīt finansējumu tādām jomām kā drošība un noturība, vienlaikus saglabājot fokusu uz ekonomiskās attīstības veicināšanu.