Piektdien, 22. decembrī, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un finanšu ministrs Arvils Ašeradens darba vizītē apmeklēja Latvijas – Baltkrievijas robežu. Vizītes laikā tika secināts, ka žoga būvniecības darbi robežas sauszemes posmos norit pēc plāna un līdz šī gada 30. decembrim tie tiks pabeigti. Uz šodienu ir izbūvēti 110,1 km patstāvīgā žoga jeb 98% šogad paredzētā apjoma (112 km).
Žoga būvniecība uz sauszemes robežjoslas ar Baltkrieviju līdz 2023. gada beigām ir noteikta kā viens no Evikas Siliņas Ministru kabineta prioritārajiem mērķiem.
Tāpat ir pabeigti projektēšanas darbi posmos gar publiskajiem ūdeņiem, kur tiks izveidota 33,5 km gara patrulēšanas josla. Šajos posmos valstij piekritīgajās zemēs jau ir sākta atmežošana, kas ļaus ātrāk uzsākt žoga izbūvi. Šajās daļās žogu plānots pabeigt līdz 2024. gada jūlijam. Savukārt Daugavas kārtā, kas paredz sešu sakaru torņu ar pievedceļiem, kā arī patruļtakas izbūvi 16,7 km garumā, notiek projektēšanas darbi.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis uzsver, ka šī posma žoga būvdarbu pabeigšana ir nozīmīgs solis Latvijas un Eiropas Savienības ārējas robežas drošības stiprināšanā. Lai arī šobrīd nelegālo robežšķērsotāju skaits uz Latvijas - Baltkrievijas robežas ir samazinājies, sauszemes joslas žogs ievērojami palīdzēs robežsargiem to darbā, apturot migrantus. Tāpat ministrs uzsver, ka darbs pie austrumu robežas stiprināšanas neapstājas, tieši pretēji, 2024. gadā notiks intensīvs darbs pie Latvijas – Krievijas robežas izbūves.
"Mūsu valsts robežas ar Krieviju un Baltkrieviju ir arī Eiropas Savienības un NATO ārējās robežas, un mums ir pienākums tās sargāt. Ģeopolitiskā nestabilitāte līdzās agresorvalstīm un hibrīdkara apdraudējums mūsu valstij ir jāuztver ļoti nopietni, tāpēc valdība bija apņēmusies Latvijas un Baltkrievijas robežas žoga būvniecības darbus pabeigt līdz šā gada beigām. Šodien pārliecinājāmies, ka būvniecības darbs ir pabeigts, tomēr mums arī jāapzinās, ka tas ir tikai viens no soļiem mūsu drošības nodrošināšanai. Mums ir mērķtiecīgi jāturpina ieguldīt valsts iekšējās un ārējās drošības jomā, lai ikviens Latvijā varētu justies droši, mācoties, strādājot, audzinot bērnus vai ceļojot,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Kopā ar ministriem teju izbūvētās robežas apskatē piedalījās arī Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" valdes locekļi Jeļena Gavrilova un Renārs Griškevičs.
Jau ziņots, ka kopumā paredzēts nodrošināt ar nepieciešamo infrastruktūru Latvijas–Baltkrievijas robežjoslu 173 km garumā. Savukārt visu austrumu robežas joslas žogu ar Krieviju un Baltkrieviju paredzēts pabeigt līdz 2025.gada sākumam. Pēc tam turpināsies citu robežu aizsargājošās infrastruktūras elementu uzstādīšana, lai uz visas austrumu robežas būtu izveidota moderna, efektīva un inovatīva robežapsardzības infrastruktūra.
