Piektdien, 20. oktobrī, notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Domes sēde, kurā izskatīja Ministru kabineta (MK) un LPS vienošanās un domstarpību protokola par 2024. gada budžetu un budžeta ietvaru 2024.-2026. gadam projektu. Ikgadējā MK un LPS vienošanās un domstarpību protokolā ir panāktas vairākas nozīmīgas vienošanās, kas ir vērstas uz pašvaldību attīstību, tai skaitā nodrošinot plašākas aizņemšanās iespējas. Ir arī būtiski palielināts aizņemšanās limits. Domes sēdē piedalījās arī Ministru prezidente Evika Siliņa, finanšu ministrs Arvils Ašeradens un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa.
Pašvaldībām tiek paredzēta pastāvīga, stabila un prognozējama ieņēmumu bāze 2024. gadā un vidējā termiņā, kas nodrošina pašvaldībām nepieciešamos finanšu resursus funkciju veikšanai un saistību izpildei. Plānots, ka pašvaldību pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi pret 2023. gada prognozi pieaugs par 7,9%.
Vienlaikus valdība plāno pašvaldībām garantēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas ir lielākais pašvaldību ieņēmumu avots, prognozes izpildi 100% apmērā. Līdz ar to pašvaldībām tiek paredzēta pastāvīga, stabila un prognozējama ieņēmumu bāze 2024. gadā, kas nodrošinās nepieciešamos finanšu resursus pašvaldību funkciju veikšanai un saistību izpildei.
Ministru prezidente Evika Siliņa: “Šis ir bijis vairāku izaicinājumu gads valsts un pašvaldību līmenī saistībā ar Krievijas karu Ukrainā un dzīves dārdzības pieaugumu. Valdībā esam vienojušies par trim prioritātēm – veselība, izglītība, iekšējā un ārējā drošība. Tas nozīmē pieaugošu finansējumu arī pašvaldībām. Tāpat sniegsim papildu līdzfinansējumu sociālajai palīdzībai smagi slimu bērnu aprūpei, ko saņems visas pašvaldības. Saklausot šādu pieprasījumu, esam arī sagatavojuši piedāvājumu - vēl 7 miljonus eiro novirzīt pašvaldībām ar zemākajiem ieņēmumiem. Valdībai un Latvijas pašvaldībām ir ļoti laba sadarbība, kas vainagosies ar sabalansētu budžeta piedāvājumu 2024. gadam un arī vidējam termiņam!”
“Valdības primārais uzdevums ir nodrošināt iedzīvotājiem iespēju dzīvot drošā un labklājīgā Latvijā. Labi un efektīvi funkcionējoša pašvaldība ir daļa no valsts drošības, tāpēc valdība ar īpašu uzmanību uzklausa pašvaldību vajadzības, īpaši to, kuras jau ilgstoši saskaras ar hibrīdapdraudējumu uz valsts robežas. Iedzīvotāju labklājība nav iedomājama bez kvalitatīviem pakalpojumiem, tāpēc ir svarīgi, lai pašvaldībām ir skaidrs redzējums par iedzīvotāju vajadzībām. Valdība no savas puses novērtē veiksmīgo dialogu ar Latvijas Pašvaldību savienību, un apņemas nodrošināt līdzvērtīgu budžeta nodokļu ieņēmumu pieaugumu pašvaldību budžetos – būtiski palielināt aizņemšanās limitu un piešķirt papildu atbalstu pašvaldībām ar zemākiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju. Savukārt pašvaldības ir aicinātas turpināt pilnveidot budžeta un finanšu vadības sistēmas efektīvākai izdevumu plānošanai un izmaksu optimizācijai,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa: “No pirmās darba dienas esmu iestājusies par ciešu dialogu starp valdību un pašvaldībām. Sarunu rezultātā ir rasts risinājums, lai pašvaldības varētu izveidot sabalansētus 2024. gada budžeta plānus, kas nodrošinās kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem. Bet darbs jāturpina, esam vienojušies sākt diskusiju par izmaiņām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā, kam iespējami labākajā veidā jānodrošina līdzsvarota reģionu attīstība nākotnē.”
Ir panākta vienošanās 2024. gadā saglabāt esošo pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) kārtību, taču ir jāturpina darbs pie priekšlikumiem PFI sistēmas izmaiņām. Visām pašvaldībām 2024. gadā tiek plānots izlīdzināto ieņēmumu pieaugums vidēji 8,1% apmērā, salīdzinot ar 2023. gadam plānoto. Valdība ir arī sagatavojusi priekšlikumu piešķirt vienreizēju papildu dotāciju 7 miljonu eiro apmērā 19 pašvaldībām.
Kā galvenā aizņēmumu prioritāte vidējā termiņā tiek saglabāta Eiropas Savienības fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošana un jaunu pirmsskolas iestāžu būvniecība bērnu rindu mazināšanai. Tāpat pašvaldībām ar aizņēmumu līdzekļiem būs iespējams turpināt realizēt izglītības iestāžu investīciju projektu īstenošanu ilgtspējīgas pamatizglītības un vidējās izglītības funkciju īstenošanai, kā arī skolu tīkla sakārtošanai, pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras investīciju projektiem, transporta iegādei skolēnu pārvadāšanai ar pašvaldības budžeta līdzfinansējumu 10% un ceļu būvniecības projektiem ar pašvaldības budžeta līdzfinansējumu 15%. Piedāvāts arī saglabāt pašvaldību noteikto prioritāro aizņēmumu kopējo summu 1,5 miljonu eiro apmērā, bet Rīgas valstspilsētai kā galvaspilsētai – 6 miljonu eiro apmērā. Līdz ar to katrai pašvaldībai, atbildīgi izvērtējot kopējo saistību apjomu, būs iespējams īstenot savas noteiktās prioritātes.
Tāpat ir panākta vienošanās par pastāvīgu kritēriju un nosacījumu izstrādi pirmsskolas izglītības iestāžu, izglītības iestāžu, ceļu infrastruktūras u.c. investīciju projektu vērtēšanai, lai saņemtu valsts budžeta aizdevumus. Tas ļaus pašvaldībām savlaicīgi sagatavot un īstenot investīciju projektus, piesaistot aizņēmumu, kā arī mazinās administratīvo slogu.
Finanšu ministrija sarunās ar pašvaldībām ir piedāvājusi arī risinājumu izdevumu mazināšanai saistībā ar kredītprocentu maksājumu pieaugumu 2024. gadā.
Jānorāda, ka MK un LPS vienošanās un domstarpību protokolā ir virkne jautājumu par kuriem ir panākta vienošanās, bet ir arī tādi, kuros saglabāti atšķirīgi viedokļi. Kā būtiskāko jautājumu, kurā nav panākta vienošanās, jāmin iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem.
MK un LPS vienošanās un domstarpību protokols pēc tā parakstīšanas tiek pievienots 2024. gada valsts budžetam un budžeta ietvaram 2024. – 2026. gadam. Saskaņā ar aktualizēto grafiku, 2024. gada budžeta likumprojektu paketi paredzēts iesniegt Saeimā šā gada 3. novembrī.
