Saeimā ir pieņemts jauns Grāmatvedības likums, kas stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī. Jaunais likums izstrādāts, lai uzlabotu un pilnveidotu pašlaik spēkā esošajā likumā “Par grāmatvedību”, kas bija pieņemts 1992. gadā, ietverto grāmatvedības regulējumu, un tas aizstās minēto likumu. Saskaņā ar jauno Grāmatvedības likumu tiks pārskatīti un pilnveidoti astoņi uz pašlaik spēkā esošā likuma pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi, kas stāsies spēkā vienlaikus ar Grāmatvedības likumu.
Salīdzinājumā ar pašlaik spēkā esošo likumu jaunajā Grāmatvedības likumā pantiem ir nosaukumi un ir numurētas pantu daļas, atsevišķos pantos norādīts likumā lietoto terminu skaidrojums, likuma mērķis un darbības joma, likumā iekļautajos pilnvarojumos Ministru kabinetam ir noteikti noteikumu satura galvenie virzieni.
Saistībā ar informācijas tehnoloģiju attīstību un grāmatvedības datorprogrammu un grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūras arvien plašāku pielietojumu uzņēmumu grāmatvedībā, ir mainījusies grāmatvedības attaisnojuma dokumentu sagatavošanas, aprites un glabāšanas, kā arī grāmatvedības reģistru kārtošanas un finanšu pārskatu sagatavošanas prakse. Papīra formas grāmatvedības reģistru kārtošanu, datus ierakstot attiecīgajos reģistros ar roku (manuāli), pārsvarā ir aizstājusi elektroniskas formas grāmatvedības reģistru kārtošana, kur, piemērojot attiecīgas datorprogrammas, manuāli vai automātiski ievadītie dati automātiski tiek iekļauti attiecīgajos reģistros. Tādēļ jaunajā Grāmatvedības likumā lielāks uzsvars likts uz grāmatvedības attaisnojuma dokumentu sagatavošanu un grāmatvedības reģistru kārtošanu un glabāšanu elektroniski, kā arī paredzētas atšķirīgas glabāšanas vietas prasības elektroniskas formas un papīra formas grāmatvedības dokumentiem.
Bez tam jaunajā Grāmatvedības likumā precizēts to personu loks, uz ko attiecas šajā likumā noteiktās prasības un noteiktas konkrētākas inventarizācijas veikšanas un finanšu pārskatu sagatavošanas prasības.
Atšķirībā no pašlaik spēkā esošā likuma jaunajā Grāmatvedības likumā precīzāk noteikti uzņēmuma vadītāju pienākumi un tiesības, grāmatvedības kārtotāja –grāmatveža vai ārpakalpojuma grāmatveža definīcija, kā arī Finanšu ministrijas kompetence grāmatvedības jomā.
Jaunajā likumā no pašlaik spēkā esošā ir pārņemts regulējums par ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanas un publiska ārpakalpojuma grāmatvežu reģistra ieviešanu, kā arī par administratīvajiem pārkāpumiem grāmatvedības jomā un kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā.