Lai kāpinātu Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju tempu un veicinātu straujāku ekonomisko izaugsmi, otrdien, 12. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti ES fondu 2021.–2027. gada perioda programmas grozījumi par finansējuma pārdalēm aptuveni 550 miljonu eiro apmērā.
“2024. gadā tika veikta visaptveroša jau uzsākto ES fondu investīciju pārskatīšana, ņemot vērā līdzšinējo nepietiekamo investīciju progresu. Šobrīd ir izstrādāti risinājumi investīciju ieviešanas paātrināšanai Latvijā, pārdalot finansējumu projektiem ar lielāku uzsākšanas gatavību, tā sekmējot ekonomisko izaugsmi un strukturālu tautsaimniecības izaicinājumu risināšanu,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Tā piemēram, plānots palielināt atbalstu uzņēmējdarbībai 147,1 miljona eiro apmērā, tai skaitā uzņēmumu komercdarbības procesu digitalizēšanai, jaunu darba vietu radīšanai eksportējošos uzņēmumos un ārējo tirgu apgūšanas veicināšanai.
Cits optimizācijas risinājums ir palielināt finansējumu nevienlīdzības vai sociālās atstumtības riska mazināšanai un reģionālajai attīstībai 83,4 miljonu eiro apmērā, iekļaujot bērnudārzu būvniecību, bērnu tiesību un aizsardzības sistēmas pilnveidošanu, mājokļu pieejamības nodrošināšanu, kā arī veselības infrastruktūru.
Paredzētas arī investīcijas izglītības jomas attīstībai, tai skaitā infrastruktūrai 57,8 miljonu eiro apmērā. Investīcijas ietvers profesionālo izglītības iestāžu un augstskolu studiju vides modernizāciju, izglītības ēku energoefektivitātes pasākumus.
Plānots arī pārstrukturēt transporta infrastruktūras investīcijas 247, 8 miljonu eiro apmērā, tai skaitā satiksmes drošības pasākumiem, elektrovilcienu iegādei, iepriekšējā perioda dzelzceļa projektu pilnīgai pabeigšanai.
Papildus minētajam, grozījumi paredz arī pilnīgi jaunu investīciju ieviešanu 64,6 miljonu eiro apmērā Eiropas līmeņa iniciatīvas “Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platforma” ietvarā. Mērķis ir izveidot zaļo industriālo teritoriju vēja atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju un to komponenšu ražošanai.
Cēlonis līdzšinējam nepietiekamajam ES fondu investīciju progresam ir gan Covid-19 sekas, gan Krievijas agresija Ukrainā, kas rezultējusies pārrāvumos piegāžu ķēdēs ar lielu ietekmi uz transporta un veselības infrastruktūras projektiem.
Līdz ar grozījumiem netiek mainīts kopējais Programmas finansējuma apjoms, bet tikai tā sadalījums pa investīciju prioritātēm. Tālāk ES fondu programmas grozījumi tiks oficiāli iesniegti apstiprināšanai Eiropas Komisijā.
Arī turpmāk Finanšu ministrija un atbildīgās nozares ministrijas turpinās aktīvu darbu pie ES fondu investīciju ieviešanas optimizēšanas un iespējamiem vienkāršošanas pasākumiem.